Jura Alunāna dzimšanas dienā 13. maijā valstī tiek svinēta Valsts valodas diena. Šogad svinēšanu Latvistikas un baltistikas nodaļa izvērsa arī zaļumos – Visvalža dārzā jeb Humanitāro zinātņu fakultātes pagalmā.

Valoda gluži tāpat kā dārzs prasa rūpes un gādību, tāpēc Latvistikas un baltistikas nodaļas darbinieki nolēma Valsts valodu nosvinēt ar kāda vienkārša un izturīga, bet vienlaikus skaista un selekcionāru paspilgtināta auga iestādīšanu fakultātes dārzā. Profesore Ieva Kalniņa un profesors Ojārs Lāms devās uz stādu audzētavu, lai izraudzītos piemērotu augu. Plašās izvēles iespējas radīja zināmu apjukumu, tāpēc, figurāli izsakoties, notika “kājas paslīdēšana” un Visvalža dārzā tika nogādāta neliela augu kolekcija, kura atspoguļo gan Latvijas floras krāšņumu, gan augu nosaukumos satopamo latviešu valodas bagātību. Stādījumu galvenie objekti bija trīs Latvijas ainavai raksturīgas graudzāles. Šī augu kopa dod iztikšanu gan cilvēkiem, gan augiem un  Latvijā ir satopami vairāki simti graudzāļu sugu, kuru nosaukumi skan kā dzeja –
sējas rudzis
pazvilā misiņsmilga
stāvā vilkakūla
reibuma airene
villainā meduszāle
parastais miežabrālis

trauslā pavārpata
kviešu eremopīre
krasta zaķauza
Sibīrijas zeltauzīte
purpura ciesa
suņu smilga
smaržīgā mārsmilga
akotainā smaržzāle
skarainais timotiņš
melnceru kripse
liektā lapsaste
linu airene
krokainā ūdenszāle
mieturu sarene
pirkstveida suņzobe
aszobainā lāčauza
neļķu aire
iesirmā kāpsmildzene
ūdens avotene
parastais vizulis

plūksnainā īskāja

cukura sorgo
Tā ir pavisam neliela daļa no graudzāļu un to nosaukumu bagātības Latvijā. Visvalža dārzā šo bagātību pārstāvēs aslapainā ciesa, ciņu smilga un niedru molīnija. Pēdējais izraudzītais augs, kurš nes svešādu nosaukumu un tajā iemnužina piemiņu čaklam un rosīgam 18. gadsimta spāņu un čīliešu botāniķim jezuītam Huanam Ignasio Molīnam, simbolizē kultūru mijiedarbību, valodu kontaktus, veselīgus aizguvumus, kas valodas uzplaukumam un attīstībai ir ne mazāk svarīgi par savdabības un vienreizības kopšanu. Graudzāļu stādījumu papildina arī purpura kārkli, kas stādīti kā Latvistikas un baltistikas nodaļas paspārnē zeļošās teātra zinātnes sasaukšanās ar aktuālo teātra procesu, kurā šoziem Jaunais Rīgas teātris kārklus piedāvā kā jēdzienisku metaforu latviešu gara spēkam. Lielo simbolu augiem pa vidu, saldu smaržu vēdīdams, plauks un ziedēs ar neliels lauztās sirds cers, kuram gan arī var piemeklēt metaforas statusu, bet kuru var uztvert arī gluži vienkārši kā skaistu un smaržīgu ziedu. Augu pasaules krāšņums un daudzveidība piedāvā rosīgam prātam daudz vielas jēdzieniskām metaforām un visādai citādai intelektuālai refleksijai, tajā pašā laikā sniedzot arī atpūtu un atveldzi acij un garam. Jaunie stādi veidos draudzīgu kompāniju baltu filoloģijas studentu stādītajām ābelītēm, kas cerībā uz raženu akadēmiskā gada noslēgumu raisa rožainus ziedu pumpurus. Jaunajiem augiem ar teorētisku un praktisku atbalstu fakultātes dārzā palīdzēja iejusties Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne profesore Ilze Rūmniece un fakultātes sekretāre Maira Dandzberga.


Dalīties