Ziemas saulgriežu priekšvakarā, kad dabā valdošās pārmēru tumsas dēļ cilvēka sirds un prāts alkst gaišuma, ko meklē svētku noskaņās, Latvijas Universitātes Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkas Āzijas lasītavā notika pasākums, kurā publikas uzmanībai tika piedāvāts aizejošajā Blaumaņa gadā veiktās viņa daiļrades pētniecības kopsavilkums, kas, profesores Ievas Kalniņas rūpēts, vainagojies apjomīgā, zinātniski piesātinātā un par poligrāfisku skaistumu tapušā rakstu krājumā „Rūdolfs Blaumanis. Teksts un konteksts.”

Pasākums notika Āzijas lasītavā laikam tāpēc, lai iezīmētu perspektīvos Blaumaņa daiļrades recepcijas laukus nākošajiem simts piecdesmit gadiem.

Novērtējot iznākušo grāmatu, varam secināt, ka Latvistikas un baltistikas nodaļa, kas gadu uzsāka ar sveču un rožu zibakciju pie Blaumaņa pieminekļa 1. janvārī (Blaumaņa dzimšanas dienā), iešūpojot blaumaniskās noskaņas hepeninga paņēmieniem, gadu ir noslēgusi ar paliekošu devumu – jaunu pakāpi Blaumaņa pētniecībā.

Krājums, kas tapis, balstoties starptautiskas konference materiālos, sastāv no piecām nodaļām, kurās ievietoti 44 raksti. Pirmā nodaļā vairāk akcentēti teksti to estētiskajā autonomijā, bet arī šajā nodaļā neiztikt bez kontekstuāliem aspektiem, ko rada pētniecības pieeju dažādība un jaunatklājumi pētnieciskā skata punkta meklējumos.

Turpmākas nodaļas koncentrējas uz konteksta aspektiem, iezīmējot vairākus konceptuālus lokus – filosofija, kultūras, sociālais konteksts, tad baltvācieši (kas gan, protams, atbilstoši modernajām ideoloģiskajām tendencēm saukti par vācbaltiem, kaut dažos tekstos figurē arī jēdziens Baltijas vāci ;)), tad vēl Eiropas literatūras un teātra konteksts, un krājumu noslēdz recepcijas nodaļa.

Krājuma autoru loku veido visu paaudžu pētnieki, kas pārstāv deviņas valstis (Latvija, Čehija, Francija, Igaunija, Krievija, Lietuva, Polija, Ukraina, Vācija). Šķiet, ka šis varētu būt pirmais latviešu rakstnieka daiļrades izvērtējums tik plašā starptautiskā kontekstā. Vienlaikus grāmatas sastādītāja izvēlējās grūto un laikietilpīgo, bet konceptuāli nozīmīgo ceļu – tulkot visus rakstu latviešu valodā, jo pirmkārt un galvenokārt Blaumanis ir vajadzīgs latviešiem, un latviešiem ir visas tiesības par savu dižgaru lasīt latviski.

Pasākuma otrajā daļā Blaumaņa draugi un cienītāji tika iepriecināti ar Ērika Vilsona monoizrādi „Nezāle”, kuras izrādīšanā ar izteiksmīgu žestu un mīmikas valodu varēja piedalīties arī daži no skatītājiem

Ja kāds vēl nav atradis skaistumu un vērtību, ko nolikt saviem tuvajiem zem svētku eglītes, tad rakstu krājums „Rūdolfs Blaumanis. Teksts un konteksts.” būs laba izvēle.

Dalīties