Akadēmiskais centrs
Skaisti, ka esam tie, kuri šogad varēs izbaudīt mūsu lielās, prestižās un Latvijas galvenās universitātes pirmās īsteni nozīmīgās tagadnes sasniegumu svinības gada garumā.
Kāda vieta un vērtība šajā kontekstā humanitārajām zinātnēm, valodu un kultūrjomas studijām, filoloģijai? Visupirms mums pašiem – kā pasniedzējiem, tā studentiem – šogad jāprot parādīt un atgādināt citiem, ka bez šīm zinātnēm nebūtu dzimusi Latvijas Universitāte, un tā nebūtu savā simtgadu dzīvē kļuvusi par valstij svarīgu un pasaulē atpazīstamu, kāda tā ir tagad.
To, manuprāt, jāspēj un jāprot akcentēt kā lielās lietās, tā šķietami marginālākās. Prātā kādā intervijā lasītais slavenā kinooperatora Ivara Selecka teiktais par viņa filmu veiksmi: "No tādiem sīkumiem rodas tās lietas".
Nenovērtēsim par zemu dažādu nozaru atsevišķo, bet raudzīsim arī, lai tās uztverami iekļaujas svarīgāko zinību kodola kopainā. Par to varam būt atbildīgi tikai mēs paši – gan mūsu gaitās fakultātē, gan ārpus tās.
Atsevišķā un kopīgā balanss būs ļoti svarīgs arī gada apjomīgākajā darbā – studiju programmu pārveidē un jaunveidē, dodoties pretī to pārakreditācijai, valodu un kultūrjomas studiju un pētniecības jaunbūvei atbilstoši mūsdienu akadēmiskās un darba vides aktualitātēm. Un paralēli simtgades svinību notikumiem un daudziem atmiņu pasākumiem turpināsim gudri un radoši dzīvot tagadnei un nākotnei.
Vietā sens un mūžam derīgs teiciens: “Tempora mutantur et nos mutamur in illis”.
