Akadēmiskais centrs
Vēstures institūta apmeklējums un Gunitas Zariņa vieslekcija bija ļoti vērtīga un interesanta bioloģiskās antropoloģijas kursa daļa. Man kā vizuālās informācijas uztvērējai iespēja redzēt un turēt rokās cilvēka mirstīgās atliekas ļāva dziļāk izprast tēmu. Vieslekcija ir lielisks un ietekmīgs mācību līdzeklis. Pat vienkārša vides maiņa veicina jauna studiju materiālu un zināšanu labāku uztveri.
Arheoloģiskie atklājumi, ko var iegūt no šāda veida pētījumiem, sniedz ļoti vērtīgu ieguldījumu vispārējā izpratnē par cilvēku. Arheoloģiskā pieeja piedāvā vairāk datu interpretācijas iespēju antropoloģijā. Šī pieeja ir nenovērtējama, saprotot, kā cilvēki dzīvoja, kādi bija apstākļi un kādi bija tie modeļi vai marķieri, kas to parāda. Piemēram, personas zobu izpēte ir drīzāk medicīniska datu vākšanas metode. Tomēr zobu augšanas līnijas uzrāda badošanās periodus indivīdiem un palīdz saprast, ar ko iedzīvotājiem nācās saskarties ikdienas dzīvē. Mani pārsteidza laiks, kas mednieku un augu vācēju sabiedrībā, kas tika veltīts bērna barošanai ar krūti – četri gadi. Šis laiks ievērojami atšķiras no tā, ko uzskata par vēlamo krūts barošanas laiku tagad.
Kultūras un sociālās antropoloģijas programmās studenti tiek rosināti veidot starpdisciplināru sadarbību, iegūstot daudzdimensionālu skatījumu uz cilvēku un atvērtību citu cilvēka zinātņu pienesumam.
Vieslekcija notika projekta “Latvijas vēstures institūta Bioarheoloģisko materiālu krātuves LU ilgtermiņa saistību 2019. gada izpilde" ietvaros (ZD-2019/ AZ-251)
