Akadēmiskais centrs
Baltu filoloģijas maģistra studiju programmā ir iekļauti kursi, kas saistīti ar modernajām tehnoloģijām. A daļā visi studenti piedalās kursā „Digitālās humanitārās un sociālās zinātnes”, bet literatūrzinātnes un folkloristikas studenti apgūst kursu “Teksta datoranalīze un datu vizualizācija”, savukārt ar jauno studiju gadu Valodniecības apakšprogrammā būs “Ievads datorlingvistikā”. Tikko aizvadītajā studiju gadā pirmo reizi literatūrzinātnē tika izstrādāts maģistra darbs “21. gs. latviešu sieviešu autoru īsprozas mātes tēlu analīze sievišķās rakstības un digitālo humanitāro zinātņu kontekstā” (autore Anna Freiberga, vadītāja – filoloģijas doktore Marija Semjonova). Savukārt maģistrantūras studentes I. Kapeniece un S. Ķīkule piedalās LNB un LU projektā „Latvijas atmiņu institūciju dati digitālajā telpā: vienojot kultūras mantojumu”.
Blakus teorētiskajiem kursiem programmā ir arī uz praksi virzīti kursi, te var minēt, piemēram, kursus „Literārā rediģēšana un valodas prakse”, „Latviešu literatūras kritika: teorija un prakse”, „Folkloras lauka pētījumu”, “Latgaliešu rakstu valodas vēsture”.
Kursā “Literārā rediģēšana un valodas prakse” strādā viena no pieredzējušākajām redaktorēm valstī Sigita Kušnere (ir iespēja izlasīt ar viņu interviju par redaktora darbu).
Folkloras lauka pētījumus jau vairāk nekā 20 gadus vada profesore J. Kursīte-Pakule (šī gada vasarā paredzētais lauka pētījums – folkloras ekspedīcija Aknīstes novadā pandēmijas dēļ pārcelta uz nākamo vasaru, kurp iecerēts doties jau kopā ar 2020./2021. ak.g. jaunajiem Baltu filoloģijas MSP Folkloristikas apakšprogrammas studentiem). Tikai lauka pētījumā ir iespējams piedzīvot šādu situāciju, kāda gadījās 2019. gada vasaras ekspedīcijā Līvānu novadā: “Grupa, meklēdama profesora Valda Muktupāvela dzimtās puses stāstus ciemā ar nosaukumu Muktupāveli, ir satikuši Juoni, kas, rādīdams fotoalbumus un sīki un smalki aprakstīdams tur redzamos cilvēkus, ir izmisīgi apšaubījis cienījamā profesora zināšanas un pajautājis: “Bet ko tu vispār zini?”, kad profesors atbildējis, ka nevienu no Juoņa minētajiem cilvēkiem nav ne pazinis, ne saticis” (raksts par šo ekspedīciju).
Savukārt profesore Lidija Leikuma Baltu filoloģijas maģistra studiju programmā docēs kursu “Latgaliešu rakstu valodas vēsture”, viņa tikko piedalījusies grāmatas “Nu sakneitis lozda zīd” izveidē, kur apstrādājusi Krāslavas skolotājas Annas Vagalis folkloras materiālus un devusi ieskatu Krāslavas apkaimes izloksnēs.
Programmas centrā ir literatūrzinātnes, valodniecības, folkloristikas un teātra zinātnes kursi, ko pasniedz valsts vadošie zinātnieki. Piemēram, profesors Pēteris Vanags, kurš ir arī profesors Stokholmas universitātē, starptautisko akadēmisko pieredzi izmanto, docējot kursus “Latviešu rakstu valodas vēsture”, “Baltu valodu vēsture”, “Vēsturiskās valodniecības pamati”, viņš ir arī gadskārtējā izdevuma “Baltu filoloģija” sastādītājs un galvenais redaktors. Profesore Māra Grudule programmā docē kursu “Vācbaltiešu literatūra”, šogad viņa saņēma Viļa Plūdoņa balvu literatūrzinātnē par ieguldījumu zinātnes nozares attīstībā un monogrāfiju "Gothards Frīdrihs Stenders (1714–1796) un apgaismība Baltijā Eiropas kontekstā". Profesore Ina Druviete lasa kursu “Sociolingvistika un psiholingvistika”. Profesore Andra Kalnača docē kursus “Stilistika un tekstveide”, “Funkcionālā gramatika un teksta lingvistika” u.c., viņa ir gadskārtējā krājuma “Valoda: nozīme un forma” sastādītāja. Profesore Ausma Cimdiņa, viena no nozīmīgākajām feminisma zinātnes pārstāvēm valstī, docē kursu “Dzimumdiference literatūrā: feminisma diskurss”, viņa sastāda jaunos Aspazijas Kopotos rakstus. Jauns kurss programmā šogad būs “Bērnu un jauniešu literatūra”. Bērnu un jauniešu literatūra ir kļuvusi par nozīmīgu grāmatu industrijas daļu, kursu docēs Latvijas Bērnu un jaunatnes literatūras padomes prezidente, profesore Ilze Stikāne.
Pašlaik Latvistikas un baltistikas nodaļa realizē divus Latvijas Zinātnes padomes projektus – profesors Ojārs Lāms vada projektu “ “RIGA LITERATA: Rīgas humānistu neolatīniskais mantojums Eiropas “Respublica Literaria” ietvarā”, bet profesore Ieva Kalniņa – projektu “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts”. Nodaļas princips ir iesaistīt projektos un to aktivitātēs arī studentus.
Maģistrantūras studentiem ir iespēja arī izmantot ERASMUS+ stipendiju iespējas. Programmas ciešākā sadarbība notiek ar Lietuvas universitātēm, asociētais profesors Edmunds Trumpa ir Lietuvas kvēls patriots, un viņš nerimstoši rūpējas par apmaiņas braucieniem un vieslektoriem.
Maģistrantūras studijas notiek darbdienu vakaros – no 18.15 līdz 21.30, atsevišķos gadījumos, saskaņojot ar studentiem, lekcijas sākas 16.30 vai 17.15.
Programmā sen vairs nestudē tikai Baltu filoloģijas bakalaura studiju programmas absoventi, te studējuši no somu filologiem un vēsturniekiem līdz juristiem un matemātiķiem. Docētājiem ir pieredze strādāt ar dažādu jomu absolventiem, visās aptaujās vienmēr ir atzīmēts, ka docētāji ir pretimnākoši dažādās akadēmiskās un dzīves situācijās.
Studēt maģistratūrā nozīmē arī atrast domubiedrus, pavadīt laiku ar cilvēkiem, kam ir kopīgas intereses – lasīt, pētīt, diskutēt, skatīties, ceļot, pavadīt kopā vakarus, skaisties par uzdevumiem un tos risināt, smieties un mudināt vienam otru pabeigt studijas.
Uz tikšanos lekcijās rudenī!
Kāpēc studēt folkloristu LU Baltu filoloģijas MSP?
