28. septembrī Zinātnieku nakts ietvaros Humantitāro zinātņu fakultātē norisinājās ūdens enerģijai veltītas performances, kuras kliedēja mītu, ka šīs fakultātes mācībspēki un studenti prot vien gari runāt un neko nepateikt - atraktīvā veidā pasniegtā informācija bija gan izglītojoša, gan praktiski pielietojama, tā apstiprinot vakara moderatora, Latvistikas un baltistikas nodaļas pasniedzēja Paula Daijas apgalvojumu, ka šajā fakultātē strādā un mācās cilvēki, kas vārdus piepilda ar jēgu, nevis tikai “lej ūdeni”.
Vakara ieskaņā Āzijas studiju nodaļas docenti Agita Baltgalve un Salahs Mohameds Šerifs pastāstīja par ūdeni ķīniešu un arābu pasaulē – ķīniešu valodā ir neskaitāmi hieroglifi, kas apzīmē ar ūdeni saistītus vārdus, tikmēr arābu pasaulē ikdienas problēma ir ūdens trūkums un naftas atrašana ūdens vietā tuksneša iemītniekiem rada izmisumu, ne pārticīgas dzīves priekšnojautas. Pasaules ūdens izpēti turpināja arī Anglistikas nodaļas asoc. profesores Ināras Penēzes virtuāli – literārais ceļojums pa Temzu, katrā tās krastā atklājot Anglijas kultūras iezīmes, kuras klausītājiem atsauca atmiņā noskaņas no grāmatas “Trīs vīri laivā”.
Piedāvājot apgūt pašmāju ūdeņus, Folkloristikas un etnoloģijas katedras absolvents Aigars Lielbārdis Zinātnieku naktī uzstājās ar intriģējošu priekšlasījumu par ūdens maģiju latviešu folkloristikā – kā apvārdot, piesaukt vēlamo, atvairīt nevēlamo un vienkārši nokārtot savu dzīvi, izmantojot buramvārdus. Ja dzīvi nevar nokārtot bez buramvārdiem, tad stāstu īsti nevar uzrakstīt bez kādas nāves tajā – Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedras profesore Ieva Kalniņa pievērsa auditorijas uzmanību faktam, ka latviešu autori kā saviem varoņiem piemērotu nāvi dažādu iemesu dēļ izvēlas tieši noslīkšanu.
Vakara turpinājumā atsvaidzināt savu ar ūdeni saistīto vārdu krājumu aicināja Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras lektore Inta Urbanoviča, atskaņojot dažādas ūdens skaņas un mudinot tās nosaukt vārdā – ņemot talkā literāro vārdnīcu tika atklāts, ka latviešu valoda ir daudz bagātāka nekā varētu likties, kā arī tai ir daudz kopīga ar krievu valodu, ko pierādīja līdzīgs “vingrinājums” Rusistikas un slāvistikas nodaļas docents Rozannas Kurpnieces un doktora zinātniskā grāda pretendentes Ilzes Brēmeres vadībā.
Bet teju uz multimediju performances statusu pretendēja etnomuzikologa, Folkloristikas un etnoloģijas katedras vadītāja asoc. profesora Valda Muktupāvela piedāvajums ierakstīt ūdens skaņas un samiksēt tās dažādos reģistros, radot cilvēka ausij nepazīstamas skaņu virknes - ūdens mūziku.
Zinātnieku nakti noslēdza sena tradīcija – nu jau leģendārās HZF antīkā teātra trupas
Ludus Academicus Aristofāna lugas “Putni” iestudējums sengrieķu valodā, kurš šoreiz papildināts ar ZN tematikai atbilstošu devīzi –
divreiz vienā upē neiekāpsi. Aiz krāšņām maskām un kostīmiem līdzdarbojās studenti un pasniedzēji, kā arī fakultātes dekāne Ilze Rūmniece vienā no galvenajām lomām.
Pateicoties HZF studentiem – īpaši Santai Iderei-Bankavai, Rūdolfam Kristbergam, Mārim Ziedonim, Annijai Freibergai, Laumai Ēdelmanei un Jutai Rozentālei, - zinātnieku nakts ļāva atcerēties, ka akadēmiskā dzīve nesastāv tikai no mācībām. Vakara aktivitātes papildināja akustiskā mūzika un Studentu improvizācijas teātris, savās performancēs iesaistot auditoriju un pārliecinot, ka HZF ikdienas darbs nav iespējams bez improvizācijas un spēles momenta tāpat kā ķermeņa funkcionēšana nav iespējama bez ūdens.
Foto: Edgars Zariņš