Teātra zinātnieces Ievas Strukas uzruna topošajiem maģistrantiem:
Teātris var pastāvēt, ja to ne tikai mīl, bet arī saprot, tāpēc teātra kritika un teātra zinātne, tāpat kā teātra vēsture ir intelektuālas disciplīnas, kuras joprojām ir vajadzīgas.
Neslēpsim, darba iespējas – profesionālie mediji un teātri, zinātniskas institūcijas, producentu apvienības un Teātra muzejs – nav neierobežotas, tomēr prasme analizēt teātri noderēs gan jaunajā mācību priekšmetā “drāma”, gan kultūras žurnālistikā.
Ko es varu piedāvāt?
Pirmām kārtām, savu pieredzi. Vairāk nekā 20 gadus esmu nostrādājusi teātrī un paralēli tam rakstījusi par teātri, sākot no recenzijām un beidzot ar grāmatām. Esmu darbojusies arī kultūrpolitikā un strādājusi presē. Sīkāk – kad tiksimies auditorijā.
Otrām kārtām, iespēju klātienē un neklātienē sastapties ar teātra jomas profesionāļiem.
Trešām kārtām, atjauninātu mācību programmu, kas ļaus ielūkoties arī blakusdisciplīnas – mūzikas teātrī, laikmetīgā dejā, scenogrāfijā.
Ko es sagaidu no nākamajiem studentiem?
Teātra mīlestību. Vēlmi izprast, pētīt un izzināt. Labu latviešu valodu. Neiztikt arī bez darbaspējām un prasmes iekļauties termiņos. Priekšzināšanas teātra vēsturē un pandēmijas skartajā mūsdienu teātra procesā atvieglos dzīvi.
__________________________
Ieva Struka ir Latvijas Nacionālā teātra Literārās daļas vadītāja un padomniece repertuāra jautājumos. Pētnieciskajā darbībā pievērsusies režisora Pētera Pētersona daiļrades izzināšanai, publicējot monogrāfiju (2000) un sastādot atmiņu krājumu (2003). Veidojusi analītisku interviju grāmatu sadarbībā ar režisori Māru Ķimeli (2007). Uzrakstījusi Latvijas Nacionālā teātra vēsturi, kas balstīta arhīvu un dokumentu studijās (2009). Sakārtojusi un komentējusi dramaturga Gunāra Priedes Rakstus piecos sējumos (2013–2017).