Iznācis jauns Rakstu krājums "ALĪSE LAUA (1914–1994). IN HONOREM"

2014. gada LU konferences Latviešu un vispārīgās valodniecības rīkotā sekcija bija īpaša, jo tika veltīta LU Filoloģijas fakultātes ilggadējas docētājas un Latviešu valodas katedras vadītājas Alīses Lauas (1914–1994) simt gadu jubilejai. LU 72. konferences sekcijas „Valodas leksiskā sistēma: teorija un prakse” tematika bija saistīta ar dažādiem Alīses Lauas zinātniskās darbības virzieniem – valodas vārdu krājuma, kā arī vārda nozīmes analīzi, leksikogrāfiju, frazeoloģiju, valodas resp. vārdu krājuma normēšanu.

Krājumā „ALĪSE LAUA (1914–1994). IN HONOREM” ietilpst vienpadsmit rakstu, kurus tematiski vieno A. Lauas personība un zinātniskās darbības analīze. Krājuma ievaddaļā Dzintra Paegle sniegusi pārskatu par Alīses Lauas dzīvesgājumu un darba gaitām („Valodnieces Alīses Lauas (1914–1994) darba dzīves gājums”). Ieva Zuicena („Alīses Lauas ieguldījums latviešu leksikogrāfijas attīstībā”) un Inta Urbanoviča („Alīses Lauas devums latviešu frazeoloģijas attīstībā”) tuvāk aplūkojušas A. Lauas pienesumu leksikogrāfijas un frazeoloģijas teorijā un praksē. Latviešu un čehu frazeoloģijas sastatāmai analīzei veltīts Mihala Škrabala (Michal Škrabal) raksts „Frazēmu aktualizācija latviešu valodas korpusos – sakāmvārdi Zdeņeka Jirotkas romānā „Saturņins””, savukārt leksikogrāfijas kultūrvēsturiskam aspektam – Polijas un poļu attēlojumam „Latviešu konversācijas vārdnīcā” – Monikas Mihališinas (Monika Michaliszyn) raksts „The image of Poland and Poles in the “Latvian Encyclopedia” („Latviešu konversācijas vārdnīca”) (overview of major problems)”. Juris Baldunčiks plašā pētījumā „Kalki un puskalki latviešu valodā: interpretācijas un inventarizācijas jautājums” pievērsies vienam no aktuāliem vārdu krājuma papildināšanās aspektiem – kalkiem un to analīzei, kuru savulaik viena no pirmajām latviešu valodniecībā teorētiski aizsākusi Alīse Laua. Vārda nozīmes interpretācijas problemātika iztirzāta Ievas Kuplās rakstā „Verbu metonīmiju tipi un saistāmība latviešu valodā”, savukārt dialektu leksikai veltīts Brigitas Bušmanes pētījums „Sklandraušu nosaukumi latviešu valodā”. Īpašvārdu analīzes tematikai pievērsušies divu rakstu autori – onomastikā Regīna Kvašīte (Regina Kvašytė) un Genovaite Kačuškiene (Genovaitė Kačiuškienė) („Onimai Roberto Bringhursto poezijos rinktinėje „Kvėpuoti pėdomis“”), sengrieķu īpašvārdu atveidē – Mārtiņš Laizāns un Ojārs Lāms („Sengrieķu īpašvārdu atveide latviešu valodā: paražas vs. paraugs lingvistikas un poētikas aspektos”). Rakstu krājumā iekļauts arī Ilonas Miezītes sagatavots pārskats par A. Lauas kolekciju Rakstniecības un mūzikas muzejā.

Krājuma sastādītāji pateicas visiem autoriem par ieguldīto darbu rakstu sagatavošanā, kā arī recenzentiem par ieteikumiem publikāciju pilnīgošanā. Paldies arī LR Izglītības un zinātnes ministrijai, LU Humanitāro zinātņu fakultātei un LU Akadēmiskajam apgādam.

Īpaša pateicība pienākas Silvijai Veinbergai, kura Alīsei Lauai veltītā rakstu krājuma sagatavošanai laipni atvēlējusi sava personiskā krājuma fotogrāfijas un citus materiālus, kā arī sniegusi vērtīgas konsultācijas.
-------
Andra Kalnača, Ilze Lokmane, Inta Urbanoviča
LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra

Krājuma saturs