Iepazīstieties: Līga Romāne-Kalniņa, LU Humanitāro zinātņu fakultātes (HZF) Anglistikas maģistra studiju programmas absolvente, veiksmīgi pabeigusi arī doktorantūru un šobrīd ir zinātniskā doktora grāda pretendente valodniecībā. Līga strādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā, ir vecākā eksperte Reģionālo un informācijas un komunikācijas tehnoloģiju investīciju nodaļā.

Līga savā līdzšinējā profesionālajā karjerā uzkrājusi pieredzi darbā ne tikai ar valodas jautājumiem, bet arī ar finansēm, inovācijām un investīcijām. Paralēli pamatdarbam (rakstot Ministru kabineta noteikumus, pirms tam vērtējot zinātnisko inovāciju projektus un piešķirot Eiropas Savienības finansējumu zinātnes komercializācijas projektiem), viņa strādā arī kā vieslektore Latvijas Universitātē un regulāri piedalās zinātniskās konferencēs.

Aicinājām Līgu uz sarunu, lai dalītos savā pieredzē par līdzšinējo karjeras ceļu.

Kā vērtējat iegūto izglītību LU Humanitāro zinātņu fakultātē?

Iegūto izglītību vērtēju atzinīgi, jo paralēli visiem apgūtajiem kursiem studiju laikā gan tieši, gan netieši esmu iemācījusies neskaitāmas papildu prasmes, kas ikdienas darbā ne vien noder, bet arī sniedz daudzas priekšrocības (arī attiecībā un salīdzinājumā ar konkurentiem darba tirgū), piemēram, spēja pielāgoties mainīgiem apstākļiem un ātri pārslēgties no viena veida darba uz citu, spēja un vēlme nepārtraukti mācīties, publiskās runas un prezentāciju sagatavošanas prasmes, liela atbildības izjūta pret savu darbu, prasme orientēties un strādāt ar apjomīgu informācijas daudzumu, apkopot, prezentēt un argumentēt savu viedokli, balstoties uzticamos (zinātniski balstītos) avotos. Par tiešo un arī netiešo ietekmi visvairāk varu pateikties kompetentajam LU HZF akadēmiskajam personālam.

Vai pēc programmas absolvēšanas bija viegli atrast darbu iecerētajā jomā?

Jāsaka, ka darbu konkrētajā nozarē nemeklēju, tas bieži tiek piedāvāts. Tā kā vienmēr interesējusi iespēja strādāt valsts un cilvēku labā un sniegt pozitīvu pienesumu sabiedrībai, tad meklēju darbu valsts sektorā, kas būtu saistīts ar zinātni, tehnoloģijām un inovācijām, kur Latvijai, diemžēl vai par laimi, vēl ir kur augt, kas, nenoliedzami, nozīmē, ka ir iespēja ne vien palīdzēt šajā procesā, bet arī augt un mācīties līdzi – paplašināt zināšanas un prasmes dažādās jomās, kur valodai (vārda šaurākā un plašākā izpratnē) ir svarīga loma.  

Kādas studijās iegūtās prasmes un zināšanas visvairāk ir noderējušas profesionālajā karjerā?

Publiskā runa, prezentācijas prasmes, argumentācijas prasmes, informācijas apstrādes prasmes (tostarp korpusa rīku lietojuma, teksta veidošanas un redakcijas prasmes), kritiskās domāšanas (analīzes) prasmes, komunikācijas prasmes, valodas prasmes (tostarp izrunas prasmes), entuziasms un motivācija nepārtraukti mācīties, kas, es uzskatu, ir lielā mērā akadēmiskā personāla devums.  

Ko ieteiktu HZF studentiem un topošajiem studentiem, kas vēl domā par savu karjeras ceļu?

Izkopiet prasmi un vēlmi mācīties – akadēmisko un profesionālo ziņkāri.  Šodien viss mainās ļoti ātri, un tas, ko zinājām vakar, šodien var vairs nebūt taisnība, tas ko pratām vakar, šodien var vairs nebūt vajadzīgs – spēja nepārtraukti mācīties ir tā prasme, kas tiek un tiks vērtēta augstāk par daudzām citām prasmēm. Mācieties iedvesmoties un iedvesmot otru –  darīt, strādāt, mācīties un mācīt. Mācieties valodas – tās atver acis un prātu dažādajai pasaulei un tās neierobežotajām iespējām.

Paldies par sarunu! Veiksmi Līgai turpmākajā karjerā un promocijas darba aizstāvēšanā jau šajā rudenī!

Informācija par Anglistikas maģistra studiju programmu

Dalīties