Akadēmiskais centrs
Jūnija sākumā divas dienas Latvijas Universitātē (LU) norisinājās Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta (Deutscher Akademischer Austauschdienst jeb DAAD) pārstāvniecības, proti, Rīgas informācijas centra vadītāja Dr. Heiko F. Martena (Heiko F. Marten) rosināts un sadarbībā ar Humanitāro zinātņu fakultāti (HZF) organizēts pasākums – simpozijs, kas veltīts vācu valodai, tās apguvei un nozīmībai dažādu Eiropas valstu kultūras, sabiedrības un tautsaimniecības attīstībā.
Izvēlētais simpozija moto „Deutsch als Ergänzungssprache“ (atsaucoties uz anglisko apzīmējumu „German as an Additional Language“) netieši atgādināja vispārzināmo faktu svešvalodu apguves un lietojuma paradumos/ prioritātēs mūsdienu pasaulē, proti, par angļu valodas dominanci starptautiskajā saziņā. Simpozija diskusijās, pieredzes ziņojumos un zinātniskajos referātos paustās atziņas tomēr apliecināja, ka vācu valoda starptautiskajā telpā joprojām ir ļoti nozīmīga. Latvijas kontekstā to, piemēram, īpaši uzsver pēdējā laika oficiālie paziņojumi par vācu valodas apguves veicināšanu skolās.
Uzsverot vācu valodas un kultūras nozīmību, pirmām kārtām, Baltijas reģionā, pieminot vēsturiskās saiknes un ciešo Vācijas–Latvijas sadarbību mūsdienās, pasākuma dalībniekus uzrunāja Vācijas vēstnieks Latvijā Kristians Helts (Christian Heldt) un Izglītības un zinātnes valsts sekretāre Līga Lejiņa. LU HZF dekāne prof. Indra Karapetjana savukārt uzsvēra ģermānistikas nozīmības LU humanitārās izglītības kontekstā un izteica pateicību Vācijas Akadēmiskā apmaiņas dienesta Rīgas informācijas biroja vadītājam un LU piesaistītajam docētājam Dr. Heiko F. Martenam par sniegto ieguldījumu studiju darbā.
Pasākuma pirmajā dienā pieredzē dalījās gan skolēni, gan studenti (tostarp HZF ģermānistikas programmās studējošie Patrīcija Paula Gaujere, Anna Judina un Bernards Kudiņš), gan vairāki profesionālās jomas pārstāvji, stāstot un diskutējot, kāpēc izvēlējušies apgūt vācu valodu vai studēt vācu filoloģju un kāda nozīme ir vācu valodai viņu dzīvē un profesionālajā izaugsmē.
Pasākuma otrā diena bija veltīta zinātniskajiem referātiem, kuru vienojošā tēma bija „Deutsch als Ergänzungssprache in europäischen Gesellschaften“, brīvi tulkojot, „Vācu valoda kā papildvaloda Eiropā“. Pētnieku skatījumā tika izvērtēts gan vācu valodas vēsturiskais un mūsdienu statuss Baltijas valstīs, Francijā, Slovēnijā, Čehijā u.c. valstīs, gan vienlaikus norādīts uz būtiskiem vācu valodas lietojuma aspektiem zinātnes komunikācijā, starpkultūru saziņā u.c. (plašāku informāciju par zinātniskajiem referātiem skat. simpozija programmā un referātu kopsavilkumos vācu valodā).
Divu dienu simpozijs tika plaši apmeklēts un bija motivējošs ikvienam, kurš interesējas par vācu valodu un kultūru.
