“Vācu valoda manā dzīvē ir kopš bērnības,” atzīst literāte un tulkotāja, vācu filoloģe Signe Viška

Iepazīstieties: vācu filoloģe, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes (LU HZF) absolvete Signe Viška. Signe raksta un tulko prozu, tostarp bērnu un jauniešu literatūru. Viņas bilžu grāmata ar Elīnas Brasliņas ilustrācijām “Kate, kas  gribēja kļūt par vectēvu” priecē ne tikai latviešu mazos lasītājus, bet drīz tiks izdota arī vācu, čehu, franču un korejiešu valodā. Radio NABA klausītāji Signi pazīst kā literatūras raidījuma “Bron-hīts” vadītāju, bet pamatdarbs Signei šobrīd ir Rīgas Riharda Vāgnera biedrībā.

Signe studējusi LU Humanitāro zinātņu fakultātē vācu filoloģiju, 2019. iegūstot bakalaura, bet nupat, 2022. gada jūnijā, ar izcilību iegūstot arī maģistra grādu. Kāpēc izvēlēta tieši vācu filoloģija un ko tas devis, stāsta Signe pati.

 “Vācu valoda manā dzīvē ir kopš bērnības. Pēc vidusskolas iestājos LU Humanitāro zinātņu fakultātē toreizējā Vācu filoloģijas bakalaura studiju programmā, jo bija vēlme padziļināt savas zināšanas un valodas izjūtu papildināt ar spēcīgu teorētisko bāzi. Studiju laikā mani visvairāk uzrunāja literatūrzinātnes kursi, kas palīdzēja vēl vairāk pavērt durvis uz plašo vācu literatūras pasauli. Bakalaura laikā ERASMUS+ studiju mobilitātes ietvaros aizbraucu uz Freiburgas Alberta Ludviga universitāti Vācijā – tur man bija iespēja iesaistīties  radošās rakstniecības meistarklasē “Nocthene”, kur es gan izaicināju sevi (jo varēju iemēģināt roku literāru darbu rakstīšanā vācu, nevis dzimtajā valodā), gan pārliecinājos par savām spējām un ļāvos izaugsmei.

Gan pirms, gan pēc atgriešanās no apmaiņas semestra Vācijā, es aktīvi darbojos LU HZF Studentu pašpārvaldē, piedalījos vairāku ar literatūru saistītu pasākumu veidošanā (Akustiskie dzejas un prozas vakari), strādāju literatūras portālā Ubi Sunt un vēl, un vēl... Kopumā zināšanas, kuras es ieguvu studiju laikā, un cilvēki, kurus sastapu fakultātē un Universitātē vispār, veicināja vairākas sagadīšanās, kas palīdzēja augt profesionāli – tas ir darbs Radio NABA, bērnu literatūras tulkošana no vācu valodas, un arī manas pirmās grāmatas “Kate, kas gribēja kļūt par vectēvu” (izdevniecība “Liels un mazs” 2021) nonākšana pie lasītājiem.

Pēc bakalaura grāda iegūšanas studijas maģistrantūrā šķita pilnīgi loģisks lēmums. Vācu filoloģijas maģistra studijas sniedza iespēju vēl vairāk padziļināt bakalaura studijās gūtās zināšanas un prasmes. Sevišķi novērtēju arī to, ka bija iespēja (nu labi – prasība –, jo tas pieder pie obligātās daļas) turpināt apgūt zviedru valodu. Ļoti nopriecājos par to, ka varēju izvēlēties apgūt dažus kursus no citām studiju programmām, tā es arī nonācu līdz bērnu un jauniešu literatūras kursam no Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas, kas pamudināja rakstīt maģistra darbu tieši par bērnu un jauniešu literatūru. Un, šķiet, ka šajā lauciņā arī uzkavēšos, esmu sapratusi, ka tā ir mana lieta.

Ģermānistikas nodaļa ir neliela, vācu filoloģijas studentu parasti nav daudz, bet tas, manuprāt, nav trūkums, gluži pretēji. Pasniedzēji atbalsta visdažādākās pētnieciskās intereses, allaž palīdz ar grāmatām un padomiem un informē par tālākām izaugsmes iespējām – par kursiem Vācijā, apmaiņas programmām, pasākumiem, semināriem, prakses vietām. Man radās sajūta, ka (sevišķi maģistra programmā) tevi uztver nevis kā studentu, bet kā nozares kolēģi, kura skatījums un prasmes ir vērtīgs un vērā ņemams pienesums.”