Akadēmiskais centrs
No 15. līdz 21. jūlijam Latvijas Universitātes folkloristikas doktoranti un folklorā ieinteresēti studenti kopā ar prof. Janīnu Kursīti, doc. Jolantu Staugu, pētn. Ingu Barovski, mutvārdu vēstures pētnieci Gintu Elksni, vēsturnieci Baibu Atmani, kā arī ar Mākslas un mediju tehnikuma topošo fotogrāfu un videoperatori un viņu pedagogu, LU doktorantu Robertu Ķipuru atradās Balvu novadā, lai īstenotu lauka pētījumu – tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīciju.
Šī bija otrā ekspedīcija novadā. Pagājušajā vasarā tika intervēti galvenokārt Viļakas tuvākas un tālākas apkaimes ļaudis (latvieši, romi, krievi, igauņi), izzinot viņu piederības sajūtu Latgalei/Vidzemei, Latvijai, kā arī vācot ziņas par kara gadiem, partizāņu kustību, dzīvi kolhozu laikos. Uzmanības centrā bija arī tautas tradīciju pārmantojamība. Šogad darbs turpinājās, aptverot Balvu novada Baltinavas, Šķilbēnu, Rugāju, Tilžas pagastus. Tika apzināta vietu folklora, intervēti amatu meistari, vietējo folkloras kopu dalībnieki.
Par to, kā ekspedīcijā gāja, stāsta prof. Janīna Kursīte un studenti.
Prof. Janīna Kursīte: “Vairāki atklājumi bija tieši Rugāju pagastā. Regīnas un Zenona Čudarānu mājās saglabāta divsimtgadīga rija un klēts, kas turpmāk varētu kļūt par iecienītu apskates objektu tūristiem. Tiesa, būtu vajadzīgs pašvaldības un valsts institūciju atbalsts šo ēku atsevišķu daļu restaurācijai. Turpat izdevās iegūt Litenes karavīru nometnē 1940. – 1941.g. lietotos metāla šķīvjus, ko Z.Čudarāns uzdāvināja Kara muzejam.
Ar biedrības “Ūdensroze” veikumu (cimdu paraugu atjaunošana, cimdu, zeķu adīšana, krāšņi lakati) iepazīstināja rugājniece Marta Gailuma.
Veselu dienu daļa ekspedīcijas dalībnieku pavadīja, vērojot un filmējot, kā cep rudzu maizi Rugāju saimnieces Guntas Grigānes mājās. Maize izdevās lieliska, lielisks bija G.Grigānes stāstījums un noslēgumā vēl dāsna dāvana – katram ekspedīcijas dalībniekam tika pa izceptās maizes ceturtdaļkukulim gaumīgā iesaiņojumā.
Neiztika, protams, bez vietējās dziesmu folkloras. Bijām sajūsmā par kapelu “Atzele” un dedzīgo Baltinavas duetu – Jāzepu Jermacānu un Aigaru Keišu. Rugājniece Emīlija Bondare iepazīstināja ar psalmu dziedājumiem un Lekstes ciema pagātni. Ar drošu un pārdomātu skatu nākotnē bija folkloras kopas “Upīte” vadītāja Andra Slišāna vēstījums.
Izzinošs bija Anitas Ločmeles (Danskovītes) un Antras Keišas stāsts par Baltinavas teātra un kultūras dzīves tradīcijām. Ar savu novada vēstures pētījumu dalījās baltinaviete Valentīna Kaša un Šķilbēnu muižas vēstures pētniece Mārīte Šakina.
Starp nostāstu un anekdošu meistariem izcēlās Ārijas Zarembas un Vladimira Olipova sniegums.
Bērzpiliete Anastasija Gļauda, daloties savā dzīvesstāstā, uzsvēra: “Mēs Māras zemē dzīvojam – tā ir vislielākā laime.”
Daudz konkrētu detaļu uzzinājām par ebreju un romu, kā arī par partizāņu cīņu traģiku. Bija grūti un mokoši aptvert kara un pēckara gadu nežēlību, lai gan jauni piemēri ir mūsu acu priekšā Ukrainā. Dvēseles atveldzinājumu guvām garākā sarunā ar Viļakas katoļu baznīcas priesteri Guntaru Skuteli.
Pašā ekspedīcijas noslēgumā iegriezāmies Kubulu pagasta pārvaldē, kur baudījām mūsu doktorantes, viļakietes Evitas Zarembas-Krīgeres brīnišķīgo krustdūrienu izšuvumu izstādi. No sarunas ar Kubulu pagasta pārvaldes vadītāju Artūru Lukstu un kultūras nama vadītāju Lauru Zujāni uzzinājām ne tikai par kultūras, bet arī par lāču aktivitātēm pagastā.
Visus jaukos, atvērtos teicējus nav iespējams ne nosaukt, ne sīkāk dalīties viņu vērtīgajos stāstījumos. Mūsu nolūks, balstoties divu vasaru ierakstītajās intervijās, izveidot rakstu krājumu un filmu. Kopiespaids – Balvu novadā ir skaista ainava, sakoptas mājas un sirsnīgi, pretimnākoši saimnieki. Paldies visiem mūsu teicējiem par uzticēšanos!”
Ekspedīcijas galvenie intervētāji bija jaunās paaudzes pētnieki – doktorantūras un maģistrantūras studenti. Kāpēc svarīgi dodies lauka pētījumos, stāsta studenti.
Solveiga Ozolniece, Valodu un kultūru studiju doktora studiju programmas doktorante: “Jebkura ekspedīcija ir vērtīga izraušanās no ikdienas rutīnas. Nekad nevar zināt, ko nākamo satiksi, par ko uzzināsi. Bet vienmēr pēc ekspedīcijām mēs mājās pārrodamies ar mazliet lielāku “prāta koferi”. Balvu novada ekspedīcijā man pirmo reizi bija iespēja parunāt ar cilvēkiem, kas mācēja pastāstīt par Otrā pasaules kara partizānu un holokaustā cietušajiem cilvēkiem, dažus viņi vai viņu ģimenes locekļi pazinuši. Tās nav grāmatas vai filmas, bet gan dzīvs cilvēku stāsts, kuru, iespējams, tādu nekur un nekad vairs nedzirdēsi.”
Dmitrijs Ščegoļevs, Valodu un kultūru studiju doktora studiju programmas doktorants: “Viļaka ir tāds nostūris, līdz kuram tāpat vien neaizkļūsi. Bet, nonākot tur, uzreiz sajūti spēcīgu Abrenes laiku auru – pārticīgu un pašpietiekamu novadu ar savu neatkārtojamu identitāti. Biju neviļus pārsteigts par teicēju dziļo atmiņu un patiesas skumjas par kara laikā vardarbīgi mūžībā aizgājušiem kaimiņiem un draugiem – ebrejiem un čigāniem. Kopā ar komplicētām atmiņām par nacionālo partizāņu kustību šīs ir tēmas, kuru dzīvesstāstu izpētes potenciāls ir neizsmeļams. Ļoti emocionāli piesātinātā ekspedīcija un vide, kurā gribētos atgriezties vēl un vēl, lai ieskatītos dziļāk Abrenes senajā dvēselē.”
Agnija Kārkliņa, Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studente: “Ekspedīcijas nedēļa papildina akadēmiskās zināšanas, sniedz iepriekš nepieredzētu, unikālu pieredzi un emocijas, kā arī dod iespēju iedvesmoties gan no teicējiem, gan pieredzes bagātajiem pasniedzējiem. Latgales cilvēku vienkāršība, laipnība, uzklausītie dzīvesstāsti, leģendas un spēja uz traģiskām lietām lūkoties ar gaišu sirdi paliek atmiņā vēl ilgi pēc ekspedīcijas noslēguma.”
Paldies visiem ekspedīcijas dalībniekiem par piesātinātu un skaistu ekspedīcijas nedēļu! Paldies Viļakas Valsts ģimnāzijai par naktsmītnēm! Paldies Latvijas Universitātei un Valsts Kultūrpitāla fondam par finansiālu atbalstu!
