Vēl viens gads ir apmetis loku un - lai arī šobrīd nav "balts no abiem galiem" (ceram, ka vēl būs) - tuvojas savam mērķim - dot vietu un laiku Jaunajam, 2014. gadam.

Gadiem mijoties, daudz kas cilvēkam var nākt domās, daudz ko un dažādi redzam rakstītu un vēlētu svētku kartītēs.
Manuprāt, aizejošais gads rosina apsvērt, cik esam (esam bijuši un būsim) savstarpēji saistīti viens ar otru, ar daudziem citiem, ar jomu, kurā esam vai gatavojamies kļūt speciālisti, ar darbiem, pienākumiem, kurus mīlam (vai ne sevišķi), ar norisēm mūsu Universitātē un valstī, ar dabas lieliem un gara augstiem spēkiem.
Laikam ir vērts šo tuvāko un tālāko sasaisti ik pa laikam novērtēt sevī: ko tā nozīmē vai dod man un citiem, kā es to padaru labāku sev un citiem, ko gribu un spēju izdarīt, kad šķēršļi priekšā, kā protu priecāties un priecēt citus, kad kaut kas izdevies.
... un zirga metaforai (sk. bildi) jau tik daudz nozīmju.

Ar cieņu,
Ilze Rūmniece
Klasiskās filoloģijas katedras profesore, Humanitāro zinātņu fakultātes dekāne

Dalīties