Akadēmiskais centrs
Š.g. 15. maijā LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas bakalaura studiju programmas studenti kopā ar mācībspēkiem – programmas direktori doc. Intu Urbanoviču, prof. Janīnu Kursīti, prof. Andru Kalnaču, doc. Jolantu Staugu – devās mācību ekskursijā uz Piebalgas novada muzejiem, lai ne tikai iepazītu muzeju krājumus, bet arī muzeju kā nākamo prakses un darba vietu. Kā viņiem ekskursijā gāja un kā viņi vērtē šo pieredzi – stāsta paši studenti.
Paula Lāce: “Tā vien šķita, ka Piebalga mūs, 1. un 2. kursa Latvistikas programmas studentus un docētājus, gaidīja atplestām rokām – saulīte lutināja, pavasaris plauka visā krāšņumā. Ekskursiju sākām ar Jaunpiebalgas apciemojumu – viesošanos Jāņaskolā, kur veldzējāmies E. Dārziņa kompozīcijās, stāstos par kanonisko komponistu, kā arī pieskārāmies Jāņa Sudrabkalna jeb Olivereto, Jāņaskolas skolnieka, personībai un daiļradei.
Tālāk ainaviskie ceļi mūs veda uz Vecpiebalgas pusi, kur sajūsminājāmies par Incēnu kalna galā cēli izslieto “Saulrietu” māju, kas kaut uz mirklīti ļāva pietuvināties Kārļa Skalbes radošajam garam. Pateicoties Līvas Grudules, Piebalgas muzeju apvienības “Orisāre” vadītājas un arī LU HZF absolventes, aizrautīgajam stāstījumam, varējām iegūt vērtīgu informāciju par muzejniecību. L. Grudule, dalīdamās personīgajā pieredzē, kā līdzvērtīgā brīdī, kādā esam mēs, 1.-2. kursa studenti, nonāca “Saulrietos”, kuriem sirds pieder vēl aizvien, noteikti ieintriģēja apdomāt par prakses vietu izvēlēties kādu no memoriālajiem muzejiem.
Kad bijām izložņājuši visus “Saulrietu” kaktus, ielīduši skapjos un ielūkojušies īpašajā dzērienu skapītī, kuru atverot uzvēdīja patīkams citrona aromāts, ceļu turpinājām, lai tuvāk iepazītos ar brāļiem Kaudzītēm senākajā memoriālajā muzejā Latvijā “Kalna Kaibēni”.
Aivars Ošiņš, brīžam vārds vārdā citēdams Reiņa Kaudzītes aforismus vai pateicības runas, aizgrāba mūsu uzmanību ar savu dedzīgo stāstījumu gan par skolu, gan, protams, par brāļu radošajām gaitām kā skolotāja amatā, tā, 1879. gadā sarakstot pirmo latviešu romānu “Mērnieku laiki” (līdzās Māteru Jura “Sadzīves viļņiem”). Pateicoties koktēlnieka Krišjāņa Kugras skulptūrām, kas iedzīvinājušas sētu, jo izteiksmīgāk izjutām Pietuka Krustiņa, Ķenča un Pāvula klātbūtni.
Vecpiebalgā arī ieturējām pusdienas, kur nu katrs atrada sev saistošu vietiņu, bet atlikušajā laikā varējām izstaigāt glīto un sakopto ciemu, tostarp apskatīt brāļu Kaudzīšu atdusas vietu, kā arī turpat, Vidus kapos, aplūkot jaunlatvieša Ata Kronvalda un literatūrvēsturnieka Kārļa Egles kapavietu.
Ekskursijas noslēgumā profesore Janīna Kursīte sagādāja mums ekskluzīvu iespēju pieskarties un savām acīm ieraudzīt vēl publiskai apskatei nepieejamo Garlība Merķeļa akmens galdu, pie kura, kā nostāsti vēsta, tapis nozīmīgais darbs “Latvieši”. Akmens galds Zaubes pagastā uziets pavisam nesen – vien pērn septembra sākumā, kālab Merķeļa 255. jubileju iecerēts sagaidīt arī ar zīmīgā atraduma svinīgu atklāšanu.
Kā jau katrā kolektīvā pasākumā, arī šoreiz neiztikām bez tuvākas iepazīšanās citam ar citu. Noskaidrojām, ka ekskursantu pulciņā esam savākušies no pilnīgi visas Latvijas, plaši aptverot piecus kultūrvēsturiskos novadus. Tā iepazīstot gleznaino Piebalgas apkārtni, varējām pilnīgāk apzināties arī paši savas saknes. Man šī bija atkārtota atgriešanās Piebalgas muzejos, taču pavisam droši varu teikt, ka ceļi uz Piebalgas pusi mani vedīs vēl un vēl. Prieks un pateicība par lieliski un izglītojoši pavadīto dienu!”
Rozālija Muižniece: “Pēc 15. maija ekskursijas man kļuva skaidrs, ka Piebalga ir Latvijas zemes sāls. Jaunpiebalgas un Vecpiebalgas talanti ir mūrējuši pamatus Latvijas kultūrai, un tas ir apbrīnojami. Tikpat skaists ir fakts, ka šo apbrīnojamo mākslinieku garu sevī turpina nest muzejnieki, kuri ar saviem vārdiem to nodod tālāk ikvienam apmeklētājam. Paldies Jāņskolai, Saulrietiem un Kalbēniem par spēju saglabāt dižgaru liesmu degošu!”
Laura Anna Badūne: “Mācību ekskursiju aizvadījām visnotaļ pacilātā un iedvesmojošā gaisotnē, kur dienas laikā labāk iepazinām ne vien nozīmīgus kultūrvēsturiskos objektus, bet arī viens otru.
Caur Emīla Dārziņa skaņdarbu melodijām un Kārļa Skalbes māju siltuma, līdz pat mums vien nesen lasītā romāna “Mērnieku laiki” autoru – brāļu Kaudzīšu – dažādo šķautņu izzināšanas varējām patiesi izjust katras personības esenci un tās veidotājfakforus, kas cieši saistās ar viņu daiļradi. Mūsu zināšanu pūru papildināja arī izklāsts par darbu muzejā kā potenciālo nākotnes profesiju, tāpat arī guvām jaunas gudrības sarunās ar mūsu profesorēm, kas mūs pastāvīgi iedvesmo, līdz ar to diena bija visnotaļ vērtīga un piepildīta.
Ļoti novērtēju ikkatru šādu pieredzi, kur varam praktiski izdzīvot un ieraudzīt to, ko ikdienu universitātē pētām, par ko mācāmies un runājam!”
Paldies studentiem par dalīšanos ar iespaidiem, muzejiem – par uzņemšanu, Latvistikas un baltistikas nodaļas mācībspēkiem – par bagātinošajiem stāstiem ekskursijas laikā un paldies Latvijas Universitātei par iespēju doties ekskursijā!
