LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra 26.04.2013. rīko ikgadējo pavasara semināru, kura temats šoreiz ir „Nolieguma izpausme valodā”. Seminārs, no vienas puses, turpina iepriekšējo trīs pavasara semināru tradīciju gramatizēšanās un leksikalizēšanās jautājumu izpētē, no otras puses, šai gadā izvēlēts arī jauns, latviešu valodniecībā praktiski nepētīta joma – nolieguma izpausme valodā. Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras seminārā iecerēts noliegumu apskatīt dažādos aspektos – pragmatikā, sinatksē, vārddarināšanā, morfoloģijā, valodu sastatījumā, kā arī saistībā ar privatīvajām opozīcijām fonoloģijā un morfoloģijā.

Semināra galvenais mērķis ir lingvistiskās domas attīstība, analizējot valodas gramatiskās un leksiskās sistēmas parādības ar mūsdienīgas metodoloģijas palīdzību. Ne mazāk svarīgs mērķis ir LU Valodniecības doktorantūras, kā arī dažādu maģistra un bakalaura programmu studentu iepazīstināšana ar jaunākajām valodniecības atziņām un īpašas teorētiskas pieejas izmantojumu valodas faktu analīzē. Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras seminārā tradicionāli piedalās ne tikai LU un dažādu struktūrvienību docētāji un valodniecības doktoranti, bet arī kolēģi no LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas, Daugavpils Universitātes, Liepājas Universitātes un Ventspils Augstskolas doktorantūras. Semināra „Nolieguma izpausme valodā” viesis ir Sanktpēterburgas Valsts universitātes docents, Baltistikas nodaļas vadītājs Aleksejs V. Andronovs (Aleksey V. Andronov) ar referātu „Noliegums, binaritāte un privatīvās opozīcijas (fonoloģijā, morfoloģijā)”, kura piedalīšanās semināra iespējama, pateicoties ESF projektam „Atbalsts doktora studijām Latvijas Universitātē – 2”. Semināra ieskaņā paredzēta arī LU HZF LBN Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras tikko iznākušā rakstu krājuma „Valoda: nozīme un forma. 3. Teorija un metodoloģija latviešu valodniecībā” atvēršana. Krājumā ietilpst piecpadsmit rakstu, kuru autori ir gan apvienotā PLZK 3. kongresa un Letonikas 4. kongresa (Aina Urdze (Brēmenes Universitāte), Egle Žilinskaite (Eglė Žilinskaitė, Viļņas Universitāte), Daiki Horiguči (Daiki Horiguchi, Tokijas Svešvalodu universitāte), Ilze Lokmane, Andra Kalnača, Evelīna Zilgalve (visas – LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra), Gunta Nešpore un Baiba Saulīte (LU Matemātikas un informātikas institūts), Ieva Kuplā (LU Latviešu valodas institūts)), gan LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras 2012. gada zinātniskā semināra „Gramatizēšanās un leksikalizēšanās latviešu valodas sistēmā” dalībnieki (Valts Ernštreits un Gunta Kļava (Tartu Universitāte un Latviešu valodas aģentūra), Inta Urbanoviča, Līga Vogina, Liene Kalviša (visas – LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedra), Anna Frīdenberga (LU HZF Baltu valodniecības katedra)). Ar īpašu  pētījumu, kas veltīts jaunai latviešu valodas diftongisko savienojumu interpretācijai, krājumā piedalās Juris Grigorjevs (LU Latviešu valodas institūts). Tematiski visos rakstos risinātas dažādas mūsdienu valodniecības metodoloģiskas un praktiskas problēmas kognitīvās lingvistikas, valences teorijas, gramatizēšanās teorijas, evidencialitātes teorijas, semantisko lomu teorijas, komponentu analīzes metodes, autosegmentālās fonoloģijas, korpusa lingvistikas un areālās lingvistikas aspektā.

Semināra programma 

Rakstu krājuma „Valoda: nozīme un forma. 3. Teorija un metodoloģija latviešu valodniecībā” vāks 

Dalīties