AbsolventiemStudentiem un darbiniekiemMedijiemMecenātiem

Konference “Neatkarības anatomija: drošība un tās apdraudējums Baltijas reģionā gadsimtu gaitā"

Lai tuvinātu jēdzienus “drošība un draudi” to mūsdienu izpratnei, nepietiek zināt šo vārdu nozīmi – ir nepieciešams aplūkot gan drošības, gan tās draudu veidus to vēsturiskajā izpratnē gan globālā, gan reģionālā, gan valsts mērogā. Tradicionāli ar “draudiem” saprot ārēju militāro apdraudējumu, kas vērsts pret valsts stabilitāti, taču drošības draudi mēdz būt daudzveidīgi: tie ir gan sociālās drošības, gan ekonomiskās un tautsaimnieciskās stabilitātes, gan arī cilvēkdrošības un pat kultūras un informatīvās telpas drošības jautājumi. Šāda veida apdraudējums ir novērojams Baltijas reģionā jau kopš neatkarīgu valstu tapšanas laika 20. gadsimtā, lai gan nereti drošības draudi sakņojas vēl senākos vēstures periodos. Tomēr līdz ar straujo tehnoloģisko attīstību, globalizāciju un mainīgo ģeopolitisko stāvokli Baltijas reģiona valstis mūsdienās sastopas ar arvien jauniem un arvien modernākiem iekšējiem un ārējiem drošības izaicinājumiem, kas iziet ārpus tradicionāli pieņemtajiem apdraudējuma ietvariem.

Lai kompleksi analizētu drošības izaicinājumus un drošības stāvokļa mainīgo dinamiku Baltijas telpā,

Latvijas Kara muzejs un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte

rīko starpdisciplināru starptautisku zinātnisko konferenci “Neatkarības anatomija: drošība un tās apdraudējums Baltijas reģionā gadsimtu gaitā”, kas norisināsies 2023. gada 21.–22. septembrī Latvijas Kara muzejā, Rīgā, Smilšu ielā 20.

Aicinām konferencei pieteikt referātus, kas skar šādu problēmjautājumu loku- (un ne tikai):

  • Pasaules lielvaras un Baltijas reģiona drošības izaicinājumi dažādos vēsturiskos nogriežņos;
  • Militārais faktors, ārēju un iekšēju konfliktu draudi Baltijas reģionā no viduslaikiem līdz mūsdienām;
  • Politiskās destabilizācijas mēģinājumi un instrumenti 20. un 21. gadsimtā;
  • Starptautiskas organizācijas un citi nevalstiskie aktori kā faktors drošības politikā 20. un 21. gadsimtā;
  • Kiberdrošības izaicinājumi, kiberriski un to politiskie aspekti;
  • Kultūras, izglītības un valodas loma un nozīme drošības diskursā Baltijas telpā no viduslaikiem līdz mūsdienām.
  • Pieminekļu un kultūras mantojuma interpretācijas un loma drošības jautājumos 20. un 21. gadsimtā;
  • Hibrīdkara formas, it īpaši dezinformācijas un propagandas loma drošības politikā;
  • Ekonomiskie, vides un sabiedrības drošības jautājumi Baltijas valstīs 20. un 21. gadsimtā;
  • Muzeju un to krājumu loma sabiedrības informēšanā drošības politikas kontekstā.

Pieteikumu dalībai konferencē lūdzam nosūtīt elektroniski līdz š. g. 1. jūnijam Latvijas Kara muzeja direktora vietniekam pētniecības darbā Dr. hist. Jurim Ciganovam (e-pasta adrese juris.ciganovs@karamuzejs.lv), norādot ziņojuma tēmu, satura izklāstu (līdz 500 vārdiem), kā arī īsas biogrāfiskas ziņas par autoru. Par ziņojuma pieņemšanu dalībai konferencē tiks paziņots līdz š. g. 1.jūlijam.

Konference darba valodas – latviešu un angļu (tiks nodrošināts sinhronais tulkojums).

Konferences referātus plānots publicēt rakstu krājumā 2024. gadā – lūgums paredzēt rakstu iesniegšanu līdz 2023. gada 1. decembrim.

Dalīties