Akadēmiskais centrs
Jauno vēsturnieku skolas 2023. gada rudens semestra programma
30. septembris. Izbrauciens uz Daugavgrīvas cietoksni.
Nodarbības sākums plkst. 10.30 LU Vēstures un filozofijas fakultātē, LU docents Jānis Ķeruss iepazīstinās skolēnus ar Jauno Vēsturnieku skolas darba plānu un noteikumiem. Pēc tam izbrauciens uz Bolderāju no fakultātes ar autobusu un iepazīšanās ar Daugavgrīvas cietoksni gides Sandras Jakušonokas vadībā. Skolēniem nepieciešamas derīgas Rīgas sabiedriskā transporta biļetes. Autobuss tiks nodrošināts tikai turpceļā, atgriešanās no Bolderājas individuāli ar sabiedrisko transportu.
14. oktobris. Latviešu un Latvijas kuģniecība 19. gadsimta beigās līdz 1940. gads. Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja apmeklējums.
LU docents Jānis Ķeruss iepazīstinās klātesošos ar latviešu modernā laikmeta kuģniecības aizsākumiem 19. gadsimta otrajā pusē, pievēršot uzmanību kuģniecības uzplaukuma cēloņiem Krievijas impērijas Baltijas provincēs, mēģinot atbildēt uz jautājumu, kādēļ tvaika kuģu aizvien plašākas izplatības laikmetā, mūsdienu Latvijas un Igaunijas piekrastē plauka un attīstījās buru kuģu būve. Lekcijas tālākā gaitā tiks pievērsta uzmanība arī neatkarīgās Latvijas tirdzniecības flotes vēsturei starpkaru periodā. Pēc lekcijas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja kuģniecības ekspozīcijas apmeklējums.
28. oktobris. Kādēļ mūsdienu sabiedrībā jāzina vēsture?
Saeimas Analītiskā dienesta Bibliotēkas vadītājs un LU mācībspēks Edgars Engīzers iepazīstinās klātesošos ar teorētiska rakstura apsvērumiem par to, kādēļ mūsdienu sabiedrībā ir noderīgas vēstures zināšanas. Uzmanība tiks pievērsta tādiem aspektiem kā vēstures zināšanas un dažādu tās norišu izpratne ietekmē sabiedrības nacionālās identitātes veidošanu, kritiskās domāšanas attīstību, palīdz orientēties mūsdiernu sabiedriskajos procesos.
25. novembris. Karikatūra kā vēstures avots.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants Dāvis Pumpuriņš iepazīstinās ar īpašu vēstures avotu – starpkaru Latvijas Republikā tapušajām politiskajām karikatūrām. Karikatūras ir vizuāli vēstures avoti, tādēļ ar tām centās piesaistīt plašu sabiedrības uzmanību, lai pasmietos par dažādiem notikumiem vai lai izsmietu konkrētas personas. Lekcijā aplūkosim un analizēsim dažādas norises, kas atainotas politiskajās karikatūrās.
9. decembris. Karadarbība Lielā Ziemeļu kara laikā: Spilves kaujas piemērs 1701. gadā.
LU Vēstures un filozofijas fakultātes doktorants Mikus Žagata iepazīstinās klātesošos ar Spilves kaujas Lielajā Ziemeļu karā specifiku – tās norisi un karaspēku apgādes īpatnībām, paplašinot skolēnu zināšanas par 18. gadsimta sākuma karadarbības īpatnībām Eiropā.
