Teoloģe Dace Balode: Latvijā baznīca par politiku klusē

- Vērtējot sadzīviski, lielākajai daļai Latvijas iedzīvotāju Lieldienas ir pavasara svētki bez izteikti kristīga satura. Tautas folklorā svinētā Lielā diena plaši netiek svinēta, jo nav brīvdienu. Lieldienās ir četras brīvdienas, un tās izmanto gan talkām, gan pavasara pirmajām svinībām.

- Es nesen piedalījos lekcijā, kurā vieslektors dalījās iespaidos par savu tikšanos ar jauniešiem. Kad viņš jauniešiem stāstīja, ka Ziemassvētki ir Kristus piedzimšanas svētki, tad viens no jauniešiem izteicās, ka kristieši tagad grib iespraukties pat Ziemassvētkos...

Ziemassvētkos daudzi vēl aiziet uz baznīcu, bet Lieldienas lielas ļaužu daļas izpratnē ir laiks, kad baznīcu apmeklēt nav obligāti. Es negribu piekrist apgalvojumam, ka Lieldienu reliģiskā nozīme izzūd. Manā paziņu lokā, ar dažādām konfesiju tradīcijām, Lieldienām ir reliģiska ievirze, īpaši jau tāpēc, ka daudzi patiešām ievēro gavēni.

Svētkiem veidojas sava dzīve, neatkarīgi no satura, kādu vēlas tajos ielikt. Ja noteiktā laikā ir pierasts svinēt, tad svinēšanas tradīcijas tiek nodotas tālāk. Saturs var mainīties vai zust, bet svinēšanas tradīcija paliek. Mēs svinam! Tas ir normāls process. Arheologi mēdz teikt, ka vienreiz svēta vieta vienmēr būs svēta vieta. Svētki stabilizējās noteiktos laikos, kas bija saistīti ar dabas cikliem. Svinēšanas tradīcijas, kas sakrīt ar Lieldienām, ir bijušas arī reliģijās pirms kristietības.

- Agrāk Lieldienas gaidīja kā lielus svētkus, jo kādreiz, pat manas bērnības laikā Latgalē, tās nozīmēja gavēņa beigas. Tolaik Rietumeiropas laicīgie katoļi vairāk negavēja, bet Latgales katoļi padomju laikā gavēja.

- Gavēnis varbūt ir pat vairāk izplatīts, jo daudzi pat bez tiešas atsauces uz reliģiju šajā laikā izvēlas gavēt.

- Kristiešu gavēnis radās Vidusjūras austrumos, un tur to nav grūti izturēt, jo pat pavasarī ir pieejami dažādi vitamīnu avoti - olīvas, vīģes u.c. Taču šāds gavēnis vienmēr bija ļoti smags pārbaudījums Austrumeiropas ziemeļos. Kamēr mēs neiekļāvāmies globālajā tirdzniecībā, nelietojot dzīvnieku izcelsmes produktus, bija grūti sabalansēt vitamīnus. Mūsdienās, ja ir pietiekami daudz naudas, gavēnis ir laiks, kad izmēģināt eksotiskus augļus un dārzeņus. Turklāt veģetārieši jau bezgaļas diētu ievēro visu laiku. Kāda jaunkundze sociālajos tīklos izteica ideju, kā gavēt tiem, kas ikdienā gaļu nelieto. Viņa nosolījās, ka gavēņa laika viņa stundu pirms un stundu pēc miega nelietos sociālos tīklus un atturēsies komentēt blakus stāvētāju grozu pirkuma saturu lielveikalos. Kā pareizi gavēt tiem, kuri gaļu nelieto?

- Ikviens no mums uztver milzīgu informācijas daudzumu. Varbūt ir vērts gavēt, uz laiku atsakoties no pierastās informācijas. Laikā, kad es mācījos augstskolā, es gavēju, ne tikai atsakoties no noteikta ēdiena, bet gavēņa laikā atteicos no mūzikas, no TV, no radio klausīšanās. Kad pēc gavēšanas es atkal klausījos mūziku, tad es atklāju pilnīgi jaunas asociācijas un iespaidus.

Gavēnis jau nav tikai pārtika. Ir ausu, acu un mutes gavēnis. Mūsdienās varbūt gavēnis var būt brīdis, kad izvērtēt, kādu informāciju mēs uzņemam un kādu informāciju dodam uz ārpusi. Gavēnis ir ne tikai fiziska, bet arī garīga attīrīšanās. Man gavēnis ir laiks nevis savai individuālai aprūpēšanai, bet laiks, kad sniegt palīdzību tiem, kam tā visvairāk ir vajadzīga. Manuprāt, tas varbūt ir pat svarīgāk par rituālu formālu ievērošanu. Pievērst uzmanību tam, kā tu dzīvo!

Es piekrītu, ka, ja gavē, tikai ierobežojot noteiktu pārtiku, tad mūsdienās gavēt nav grūti. Tāpēc gavēņa laiku nevajag uztvert dogmatiski.

- Šogad ir tā retā reize, kad Lieldienas sakrīt gan pareizticīgajiem, gan katoļiem un protestantiem.

- Lieldienas balsta uz jūdu kalendāru, kurā tiek izmantoti gan saules, gan mēness cikli. Visās kristīgajās konfesijās Lieldienas tiek svinētas pirmajā svētdienā pēc pirmā pilnmēness, kurš seko uzreiz pēc vai sakrīt ar pavasara ekvinokcijas datumu.

Tāda sarežģīta definīcija. Katoļi un protestanti Lieldienas vienmēr svin vienā laikā. Tā kā pareizticīgajiem kalendārs atpaliek par 14 dienām, tad Lieldienu svinēšanas datumi visām kristiešu konfesijām var sakrist, bet lielākoties tie nesakritīs. Šogad visas konfesijas svinēs Lieldienas vienā laikā. 2016. gadā Rietumu kristīgās konfesijas svinēja Lieldienas 27. martā, bet pareizticīgie 1. maijā. Nākamgad Lieldienas Rietumu kristiešiem un pareizticīgajiem būs ar nedēļas nobīdi.

Neatkarīgās rīta avīzes portāla versiju lasiet šeit.

Pilnu interviju lasiet šīsdienas NRA.