LU Teoloģijas fakultātes mācībspēki komentē pāvesta Franciska izteicienu

Atbildot uz jautājumu par to, ko šis pāvesta viedoklis nozīmē Romas katoļu baznīcai, profesors Valdis Tēraudkalns uzsver, ka

“Pāvesta viedoklis ir nozīmīgs, bet ne tāpēc, ka tā būtu zīme katolicisma mācības maiņai – pats pāvests ne tikai jautājumā par LGBT, bet pat tādā salīdzinoši mazāk kontraversālā jautājumā, kā iespējā precētiem vīriešiem kļūt par garīdzniekiem reģionos, kur priesteru akūti trūkst (konkrēti Amazones reģionā Dienvidamerikā), ir paudis teoloģiski tradicionālu pozīciju, sarūgtinot liberāļus katolicismā. Vienlaikus pāvesta izteikums ir svarīgs komunikatīvs solis, kas aicina uz iekļaušanu. Visi ir Dieva bērni – tā īsumā var formulēt pāvesta vēstījumu. Tā ir atkāpe no Jāņa Pāvila II laikā pieņemtā Ticības mācības kongregācijas 2003. gada dokumenta, kurā noliegts atbalsts juridiskai viendzimuma pāru kopdzīves atzīšanai. Zināms, ka viendzimumu pāru partnerattiecību juridiskai reģistrācijai pāvests pauda atbalsta vēl būdams arhibīskaps Argentīnā. Tiesa, arī tad viņš bija pret šo attiecību pielīdzināšanai laulībai. Līdz ar to var teikt, ka pāvesta pozīcija šajā jautājumā īsti neapmierina ne liberāļus, ne konservatīvos”.

Lektore un teoloģijas doktorante Aļesja Lavrinoviča arī komentē to, ka pāvests ir pārstāvējis teoloģiski tradicionālu pozīciju: 

“Pāvests ir paudis ideju, ka homoseksuāli orientētiem cilvēkiem ir tiesības būt. Romas Katoļu baznīcā šis pāvesta viedoklis nemaina neko, taču prasa skaidrojumu. Pāvesta vārdi dokumentālajā filmā “Francesco” ir redakcionāli izgriezti no intervijas konteksta, kuru Francisks bija sniedzis meksikāņu žurnālistei Valentīnai Alazraki 2019. gadā, un kurā viņš pēc vārdiem par katra cilvēka tiesībām būt ģimenē, paskaidro, ka runa ir par bērnu un vecāku attiecībām. Papildus viņš min, ka jau [2018. gadā] bija paudis šādu viedokli, ka vecākiem vajadzētu pārrunāt ar pusaudžiem un jauniešiem seksualitātes jautājumu. Toreiz, kā min pāvests, viņš bija pārteicies, sacīdams, ka tad, kad vecāki pamana sava bērna uzvedībā homoseksuālas noslieces, tiem vajadzētu vērsties pie psihiatra. Francisks komentē, ka toreiz bija gribējis teikt “vērsties pie profesionāļiem”, taču pārteicies un žurnālisti viņa vārdus par psihiatru palaida ziņu virsrakstos, taču tā Francisks nebija gribējis teikt. Šis īsais pāvesta komentārs atklāj, ka gan apziņā, gan zemapziņā pāvests ir konservatīvs katolis ar arhaiskiem uzskatiem par to, ka profesionāls speciālists, iespējams psihiatrs, spēs labot pusaudža seksuālo orientāciju, ja to laicīgi atklās. Kā redzams, Franciska komentārs plašākā kontekstā ir saskaņā ar Katoļu Baznīcas oficiālo mācību, jo Katoļu Baznīcas katehisms (2357-2359.punkti) vēl arvien dēvē homoseksuālas darbības par būtiskiem traucējumiem (2357.punkts).

Pāvesta izteikums par to, ka ir jārada likums, kas aizsargātu viena dzimuma personu civilo savienību, atrodas ārpus Katoļu baznīcas tiesiskā tvēruma un neparedz mainīt Katoļu baznīcas kanonisko tiesību kodeksu, nedz laulības noslēgšanas kanonisko formu. Tas nozīmē, ka pāvests komentē to, kā varētu rīkoties sekulārā sabiedrība, kurā valsts un baznīca ir dalītas. Sekulārajā sabiedrībā pieņemts likums, kas juridiski regulētu attiecības starp viendzimuma personām, neietekmēs Katoļu baznīcu, kurai ir sava likumdošana, kas ir saistoša katoļticīgajiem visā pasaulē, proti, šādam likumam nebūs ietekme pār Katoļu baznīcas juridisko regulējumu laulību jomā.”

Dekāne, profesore Dace Balode komentē, ka, viņasprāt,

Franciska izteikumi, lai arī tie ir izteikti salīdzinoši neformālā veidā - runa ir par dokumentālo filmu, rāda to, ka notiek zināma kustība, izmaiņas Romas Katoļu baznīcā attiecībā uz viendzimuma partnerattiecību jautājumiem. Viņa teiktajā ir visnotaļ pozitīvs izteikums: "Homoseksuāliem cilvēkiem ir tiesības būt ģimenē. Viņi ir Dieva bērni, un viņiem ir tiesības uz ģimeni", kas noteikti izriet no pāvesta paša noteiktām teoloģiskām premisām.  Pāvesta izteikumi ir noteikti pozitīvāki nekā iepriekšējo pāvestu paustais, tie būtu neiedomājami, piemēram, pavēsta Benedikta mutē, kurš vēl šobrīd savā publicētajā biogrāfijā izsakās ļoti kritiski par homoseksualitāti un jaunajiem civillikumiem - jaunā attieksme viņaprāt ir "pretkristīgs kredo". Pāvesta Franciska izteikumi uz šī fona parāda sakustēšanos šajā jautājumā visaugstākajā Romas katoļu baznīcas līmenī, lai arī, protams, te vēl nav runa par visas baznīcas teoloģijas revīziju. Taču redzams, ka tas izraisa diskusijas un jautājumus ne tikai to vidū, kas seko norisēm baznīcā no ārpuses, no publiskiem medijiem, bet arī pašas baznīcas vidū.

Ir svarīgi, protams, arī apzināties, vai tam ir kāda nozīme Latvijas sekulārajā sabiedrībā?

Profesore Dace Balode komentē:

“Ir ārkārtīgi maz to jautājumu, kur pāvesta Franciska izteikumi ir tikuši oficiāli komentēti arī no Latvijas baznīcas pārstāvjiem ārpus baznīcas presē. Šeit tas ir noticis ļoti operatīvi, tā, acīmredzot, atklājot, cik sensitīvs baznīcas vadībai šķiet šis jautājums un parādot to, ka tā uzsver baznīcas macības nemainīgumu šajā jautājumā.  Ļoti interesanti ir tas, ka šajā oficiālajā komentārā nav atsauces uz šo Franciska teikto: "Mums ir jāveido likums civilām partneratteicībām. Tā viņi ir tiesiski aizsargāti. Par to es esmu iestājies." Ar šo izteikumu pāvests ir atbalstījis civiltiesisku viendzimuma partnerattiecību reģistrēšanu. 

Profesors Valdis Tēraudkalns turpina šo argumentāciju par partnerattiecību likumu:

“Laikā, kad Latvijā politiķi jau vairākkārt noraidījuši partnerattiecību likuma dažādas versijas, šis viedoklis ir arguments tam, ka juridiska partnerattiecību noregulēšana nav solis, kas apdraud konservatīvo sabiedrības daļu, ieskaitot baznīcas, jo tas nenozīmē, ka tās tiks spiestas atkāpties no saviem uzskatiem. Tas nozīmē veidot sabiedrību, kurā plecu pie pleca dzīvo dažādi cilvēki un kurā visi jūtas pieņemti. Tas arī mudina uz citādu diskusiju kultūru, kurā nedominē melnbalta domāšana un stereotipu atražošana”.

Aļesja Lavrinoviča savukārt saskata šo dokumentālās filmas “Francesco” komentāru no diviem aspektiem:

“sociālā un juridiskā. Sociālais aspekts ir plašāks, juridiskais ir šaurāks un attiecas tikai uz sabiedrību ārpus Katoļu baznīcas un tās likumdošanas. Apgalvojot to, ka katram cilvēkam ir tiesības būt ģimenē (netika teikts – veidot ģimeni), pāvests izrādīja izpratni par to, ka cilvēki, kas jūt sevī homoseksuālas tendences, saskaras ar naidu, draudiem, nereti vardarbību ģimenē un sabiedrībā. Pāvests Francisks primāri iedrošina reliģiskus vecākus, lai tie nepazemotu un neatstumtu savus bērnus. Viens no izplatītākajiem pusaudžu un jauniešu pašnāvību iemesliem ir tas, ka pusaudzis vai jaunietis ar homoseksuālām tieksmēm tiek demonizēts gan baznīcā, gan savā ģimenē, kā rezultātā izdara pašnāvību. Pāvesta komentāru pirmā daļa ir vērsta uz iekļaujošu ģimenes vidi, kurā arī pusaudzis vai jaunietis justos droši. Latvijas sabiedrība, kas vēl arvien atrodas ceļā no totalitārisma mentalitātes uz sekulāru demokrātiju, vēl arvien manifestē nespēju praksē īstenot to, kas ir ierakstīts Latvijas Republikas Satversmes  99.punktā – “Ikvienam ir tiesības uz domas, apziņas un reliģiskās pārliecības brīvību. Baznīca ir atdalīta no valsts”. Latvijas sabiedrībā de facto nav šāda dalījuma. Tradicionālo konfesiju vadītāji ir pārāk bieži viesi ministrijās, kas parāda to, ka valdība nespēj strādāt kā sekulārs mehānisms un nodrošināt visu personu, ne tikai katoļu, luterāņu vai citas konfesijas ticīgo, tiesības pilnā mērā. Pāvesta Franciska komentārs par to, ka vajadzētu radīt likumu viendzimuma personu civilai līdzāspastāvēšanai vai savienībai, attiecas uz to personu tiesībām, kas saskaņā ar Katoļu baznīcu atrodas “neregulārās” attiecībās jeb tādās attiecībās, kuras neregulē Katoļu baznīcas tiesības. Šādām personām, kā komentē Francisks, vajadzētu saņemt sekulāru juridisku aizsardzību valsts līmenī. Latvijas kontekstā tas nozīmētu, ka tradicionālo konfesiju vadītājiem nevajadzētu nodarboties ar savu priekšlikumu sniegšanu Tieslietu ministrijai, izņemot konsultatīvos nolūkos, bet gan ļaut sekulārajai varai, atbilstoši Satversmes 99. punktam, darīt savu darbu, ja ir paredzēts strādāt pie likumprojekta par partnerattiecību noregulējuma civiltiesību jomā”.

Vai tuvākajā laikā šī izteikuma iespaidā ir saskatāmas kādas izmaiņas baznīcas teoloģiskajā nostādnē šajā jautājumā? 

Profesore Dace Balode uzsver, ka "lai arī Franciska izteikumi ir pozitīvi, oficiālās teoloģijas maiņa šajā jautājumā varētu būt vēl ilglaicīgs un sarežģīts process”.  Profesors Valdis Tēraudkalns jau iepriekš pieminējis, ka tas ir "svarīgs komunikatīvs solis, kas aicina uz iekļaušanu". Šo iespējamo virzību uz pārmaiņām baznīcā uzsver arī LU Teoloģijas fakultātes zinātniskais asistents Ņikita Andrejevs intervijā Latvijas Radio 4: “Pāvesta Franciska izteikums par viendzimuma pāriem nepielīdzina viņu savienību “īstajai baznīcā noslēgtai laulībai”, bet dod baznīcai uzdevumu un rada priekšnoteikumu iespējamām pārmaiņām nākotnē”. Tomēr, neskatoties uz pozitīvajām šī izteikuma iezīmēm, profesore Dace Balode uzsver, ka "oficiālās teoloģijas maiņa šajā jautājumā varētu būt vēl ilglaicīgs un sarežģīts process”.