Iznācis LU 79. konferences teoloģijas un reliģijpētniecības sekcijas tēžu krājums

Šogad Teoloģijas fakultātē konferences ietvaros tika aktualizēts jautājums par reliģijas nozīmi krīzes situācijās. Konferences sekcijas ietvaros dienas gaitā tika apskatīti piemēri, sākot no laika pirms mūsu ēras līdz pat konceptiem, kas pārkāpj laiku un telpu. Kā uzsver LU Teoloģijas fakultātes dekāne, profesore Dace Balode tēžu krājuma ievadā: Reliģija ir valoda, kurā cilvēks izsaka savu pārdzīvojumu, to “var pieņemt vai noraidīt, var tajā runāt vai nerunāt, taču to neapšaubāmi var pētīt, par to interesēties un varbūt tad arī mācīties no tās.”

Tēžu krājums aizsākas ar zinātniskā grāda pretendenti Līvu Fokroti, kas savā referātā "Pacietība kā nozīmīgākais tikums krīzes laikos: ieskats kristietības tradīcijā" pievērsās tikuma izpratnei dažādu nozīmīgu teologu interpretācijās. Maģistrante Kristīna Ēce savā referātā uzsvēra Kārļa Irbes misijas darba nozīmi pēc 1. pasaules kara. Doktorants Uģis Pallo ieskicēja krīzes situāciju baptistu draudzēs pēc 2. Pasaules kara un šobrīd. Savukārt docents Linards Rozentāls atspoguļoja Latvijas luteriskās baznīcas ticamības krīzi un tās atrisinājumu 20. gadsimta 80. gadu beigās. 

Konferences ietvaros tika prezentēti arī vairāki referāti, kas apskatīja krīzes, ar kurām sastopamies šobrīd. Docents Andris Priede iedziļinājās jautājumā par Latvijas Romas katoļu baznīcu un pāvesta Franciska pontifikāta nestajiem izaicinājumiem. Tam sekoja doktoranta Roberta Galvāna ieskats tajā, kā ir mainījušās sakramentālās prakses Covid-19 apstākļos. Profesors Ralfs Kokins savā referātā aktualizēja jautājumu par teoloģiskajām un ētiskajām dilemmām globālās pandēmijas laikā. Savukārt profesore Laima Geikina prezentēja sava pētījumu “Aktīva atvērtā domāšana un Teoloģijas fakultātes piedāvātais saturs” rezultātus.

Pārkāpjot laika un telpas robežas, lektors Ģirts Rozners aktualizēja jautājumu par šaubām kā ticības krīzi un profesors Normunds Titāns centās rast atbildi uz jautājumu, vai kopīgais labums ir Rietumu sabiedrībā izzūdoša vērtība.

Konferences gaitā tika apskatīta šī valoda, kādā runājam par krīzēm un reliģijām, kas atspoguļojas arī izdotajā konferences tēžu krājumā. Neapšaubāmi konferencē tika aktualizēts jautājums par to, kā mēs kā pētnieki varam šo valodu "tvert vēsturē, rakstos, praksē, citiem vārdiem, kā varam interpretēt šo krīzes interpretāciju”, kā to uzsver Dace Balode.

Rakstu krājums pieejams šeit.