Lekcijas laikā savu viedokli par hermeneitiskajiem meklējumiem Bībeles interpretācijā vairāk paskaidros Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes (LU TF) profesore Dace Balode. Kam būtu jānotiek Bībeles lasīšanas, tās interpretācijas rezultātā? Vai Bībeles teksts ir aizsniedzams ikvienam, vai tomēr tā atbilstoša interpretācija ir iespējama tikai ticīgajiem, kuriem ir dāvāts Svētais Gars? Kas beigu beigās ir inspirēts – teksts, tā rakstītāji vai lasītājs? Vai kaut kas ir patiess tikai tāpēc, ka iekļauts starp diviem grāmatu vākiem vai tomēr ir jāmeklē pēc citas patiesības izpratnes? Kāda ir visatbilstošākā pieeja Bībeles tekstam 21. gadsimtā? Šie jautājumi ir bijuši izaicinājums teoloģijai cauri gadsimtiem, tās nemitīgajā meklējumā pēc patiesības, kas cieši saistīta ar kanonu. Hermeneitikas vēsturē Bībeles lasīšanas rezultāts ir saprasts gan kā jaunas garīgas atziņas iegūšana, gan atbilstība ticības apliecībai, gan lasītāja modināšana uz mīlestību, gan ticības modināšana, stiprināšana, gan 20. gadsimtā cilvēka psiholoģiska atveseļošanās, sabiedrības sociālo problēmu mazināšanās. No agrīnās baznīcas līdz pat Viduslaiku beigām svarīgāka par burtisko ir garīgā Rakstu interpretācija, kur, protams, jo pats cilvēks ir garīgā ceļā vairāk nobriedis, jo vairāk viņam pieejama teksta garīgā, alegoriskā dimensija. Tā mēraukla bija ticības apliecība. Iepretī tam racionālisms aizrādīja, lai patiešām saprastu Bībeles tekstu, ir jānoliek malā dogmātika un jāpieiet Bībeles tekstam ar “tukšu galvu” (Turetīni). Tikai tad ir pieejama Bībeles teksta patiesā nozīme. Iepretī tam piētisms uzsvēra personīgo ticības pārdzīvojumu, Bībeles interpretācijā, tikai Svētā Gara vadītajam atklājas Bībeles teksta garīgā nozīme. Luteriskā/ protestantiskā ortodoksija uzsvēra Bībeles teksta interpretāciju līdz pat pēdējai zīmītei, līdzīga izpratne evaņgēlikālajās, fundamentālistiskajās kustībās ir dzīva vēl šodien. Taču tam iepretī, piemēram, feminisma hermeneitika uzsver, ka ir ļoti nepieciešama arī Bībeles teksta kritiska izvērtēšana, lai nepārņemtu un neturpinātu diskriminējošas prakses.
Vai 21. gs. varam pieturēties pie viena absolūta kanona? Šķiet, ļoti nozīmīga ir vēsturiskas pētniecības nozīme, tā ļauj apzināties, ka arī Bībeles teksts ir vēsturisks teksts, ļauj Bībeles tekstam vispirms būt sava laika tekstam, kurš var būt arī mums svešs un nepaust to, kas mums šķiet patiess. Bībeles teksts tomēr var būt izaicinājums pasaulei jautāt pēc tā, kas bez tās var tikt aizmirsts-jautāt pēc Dieva.
Lekcijā savu viedokli par Bībeles interpretācijas tematiku izteiks arī priesteris Rodions Doļa un žurnālists Māris Zanders.
Lekcija notiks Zoom platformā un tiks translēta LU Teoloģijas fakultātes Facebook lapā.
lu-lv.zoom.us/j/95067288213
Meeting ID: 950 6728 8213
Passcode: 968952
Informējam, ka lekcija tiks ierakstīta.