LU un Rīgas dome turpina sadarbību Akadēmiskā centra un Torņakalna apkaimes attīstīšanai

Jau šobrīd ir redzami pirmie rezultāti pašvaldības un LU konstruktīvai sadarbībai, proti – top gājēju tilts pār Kīleveina grāvi; tas atvieglos pārvietošanās iespējas apkārtnē un dos iespēju ērtāk sasniegt sabiedrisko transportu ne vien apkaimes iedzīvotājiem, bet arī LU studentiem.

LU allaž ir uzsvērusi, ka ir atvērta ikvienam sabiedrības pārstāvim, ne tikai studentiem un zinātniekiem, tādēļ LU Akadēmiskā centra teritorijas attīstība norit sadarbībā ar Arhitektu savienību, apkārtnes biedrībām un saskaņā ar Akadēmiskā centra un Rīgas attīstības plāniem, veidojot atvērtu, pieejamu vidi inovāciju un zināšanu attīstībai. Nesen tika pasludināts uzvarētājs Akadēmiskā centra teritorijas metu konkursam – pirmo vietu ieguva Polijas arhitektu birojs "SBS Engineering group SP. ZOO". Veidojot vīziju par apkārtnes labiekārtošanu, LU iekļāva uzdevumu konkursa dalībniekiem izveidot brīvi pieejamu, ērtu un ilgtspējīgu publisko telpu un Akadēmiskā centra iekļaušanos kopējā pilsētas attīstības vīzijā.

Kā tikšanās laikā uzsvēra LU rektors profesors Indriķis Muižnieks, starptautiskās finanšu institūcijas ir atzinušas Akadēmiskā centra attīstību par sociāli atbildīgu projektu. “Sarunas ar pilsētas vadību jau ir devušas labus rezultātus un ceram uz tikpat produktīvu sadarbību un atbalstu LU iecerēm arī turpmāk,” sacīja rektors. “Universitāte vēlas straujiem soļiem virzīties uz priekšu, lai drīzumā uzsāktu arī Sporta mājas un Veselības mājas projektus un turpinātu teritorijas labiekārtošanu.”

Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Vilnis Ķirsis savukārt atzina, ka Torņakalns, bez šaubām, ir viens no perspektīvākajiem rajoniem pilsētā. “Jau vairāk nekā divus gadus regulāri tiekamies ar LU vadību un katrā reizē redzam progresu,” viņš atzina. “Jau ir tapis veloceliņš uz Ziepniekkalnu, savas aprises iegūst tilts pār Kīleveina grāvi, drīzumā sāksies Mūkusalas promenādes labiekārtošana. Darba ir daudz. Gribas, protams, visu un tūlīt, studenti noteikti gribētu, lai jau rīt būtu ērta nokļūšanu uz dzelzceļa staciju, bet infrastruktūras objekti prasa daudz laika un daudz finanšu. Tā varbūt ir tā “garoziņa” visam labajam, kas pašlaik top.”

“Ir ļoti patīkami atgriezties savā universitātē un redzēt progresu, kāds panākts gadu laikā,” uzsvēra Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Edvards Ratnieks, kurš savulaik absolvējis LU un studiju gados bijis aktīvs LU Studentu padomes loceklis. “Es atceros, kā pirms daudziem gadiem LU Senāta zālē redzējām pirmo Akadēmiskā centra maketu, bet šodien es jau redzu divas reālas ēkas, top trešā un plāni nākotnei jau arī skaidri. Man patīk ideja, ka universitāte studentiem ir vide, kur viss pieejams vienkopus – studijas, bibliotēka, zinātne, arī naktsmājas. Tā veidojas komūna un sajūta, ka visi strādā kopīgu mērķu vārdā.”

Rīgas domes Pilsētas attīstības komitejas priekšsēdētāja Inese Andersone pēc tikšanās atzina, ka “šeit ir sajūta, ka viss notiek!”. Viņa atgādināja, ka iepriekšējā tikšanās reizē LU norādīja – studiju vidi un biznesa vidi vienā pilsētas rajonā “sašķeļ” grāvis. “Mēs redzam, ka tilts jau top, lai izveidotu savienojumu starp biznesu un universitāti, kas ir svarīgs gan studentiem, gan darba devējiem,” sacīja I. Andersone.

Apspriežot nākamos soļus Akadēmiskā centra attīstībā, LU Akadēmiskā centra Attīstības programmas (ACAP) komanda prezentēja LU redzējumu par Veselības māju. Tās mērķis ir sniegt visaptverošu un kvalitatīvu uz individualizētu pieeju vērstu (precīzijas) veselības aprūpi visa mūža garumā. Paredzēts izveidot studiju, zinātnes un pētniecības bāzi ambulatoro pakalpojumu jomā, kas veidos ārstniecības, pedagoģijas un zinātnes sinerģiju un veicinās jaunu ārstniecības tehnoloģiju izstrādi. LU prezentēja variantus Veselības mājas izveidei un izmantošanai, aicinot Rīgas domi iesaistīties projektā, paplašinot iespējas rīdziniekiem saņemt kvalitatīvus veselības aprūpes pakalpojumus, vienlaikus veicinot jauno speciālistu izglītošanu un piesaisti veselības aprūpes sistēmai Latvijā.