Pasākuma mērķis – pārvaldības kompetenču pilnveidošanas nolūkos, dalīties ar pieredzi par augstskolu padomju iesaisti sadarbības veidošanā ar ieinteresētajām pusēm.
Uzsverot foruma nozīmīgumu un ieguldījumu tālākajam darbam visām iesaistītajām pusēm, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis atzina: “Forums “Augstākās izglītības attīstības scenāriji Latvijas ilgtspējas nodrošināšanai. Vai augstskolu reforma sola ilgtermiņa ieguvumus?” – tā bija laba iespēja atskatīties uz jau paveikto Latvijas augstākās izglītības sistēmas un augstskolu pārvaldības reformas īstenošanā, noteikt precizējamos, uzlabojamos un pilnveidojamos jautājumus un iedvesmot Latvijas augstskolas nākotnes izaicinājumiem, paverot ceļu ilgtspējīgai izaugsmei un izcilībā balstītai konkurētspējai.”
Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma savā uzrunā atgādināja: “Manuprāt, Augstākās izglītības reforma nodrošinās spēcīgu zinātnes universitāšu ekosistēmu, bet tā būs veiksmīga tikai tad, ja balstīsies uz trim pīlāriem – pārvaldību, finansējumu un cilvēkresursiem.”
Analizējot augstskolu padomju lomu reformas īstenošanā Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada norādīja: “Jau tagad ir nepieciešams aptverošs pārvaldības reformas izvērtējums, lai saprastu vai padomju locekļi pietiekami sasniedz akadēmisko personālu un studējošos un spēj iedziļināties augstākās izglītības saturiskajos jautājumos. Augstskolu padomes ir vienīgā augstskolas lēmējinstitūcija, kurā ar retiem izņēmumiem ir iekļauti studējošo pārstāvji, bet studējošie ir svarīga augstskolas personāla sastāvdaļa, un dažādu jomu eksperti ir secinājuši, ka tieši studenti spēj jaudīgi rosināt pārmaiņas un virzīt augstskolas uz kvalitatīvu reformu ieviešanu, tāpēc studējošo balss padomē ir īpaši svarīga un viņi ir jāiekļauj padomēs.”
Foruma ievadā dalībniekus uzrunāja “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks, foruma norises vadītājs Juris Binde, Izglītības un zinātnes ministrijas parlamentārais sekretārs Kārlis Strautiņš, Latvijas Universitātes rektors Indriķis Muižnieks un 14. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas priekšsēdētāja Agita Zariņa-Stūre.
Pirmajā daļā “Augstākās izglītības reformas politikas veidotāju un izglītības procesos iesaistīto pušu vērtējums par pārvaldības reformā sasniegto un turpmākajiem izaicinājumiem” ar prezentācijām uzstājās “Latvijas Mobilais Telefons” prezidents, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes priekšsēdētāja vietnieks Juris Binde, Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietnieks, Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktors Dmitrijs Stepanovs, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētājs, Latvijas Mākslas akadēmijas profesors Andris Teikmanis, Rīgas Tehniskās universitātes rektors Tālis Juhna, AS “Latvijas Finieris” padomes priekšsēdētājs, Latvijas Darba devēju konfederācijas padomes loceklis Uldis Biķis.
Foruma otrajā daļā pirms paneļdiskusijām dažiem būtiskākajiem tematiskajiem uzsvariem īpašu uzmanību pievērsa Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš, “Prudentia” partneris, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomes loceklis Ģirts Rungainis, Latvijas Universitātes profesore, biedrības “Augstākās izglītības un zinātnes informācijas tehnoloģijas koplietošanas pakalpojumu centrs” valdes locekle Signe Bāliņa, Latvijas Studentu apvienības prezidente Liene Levada.
Pirmajā paneļdiskusijā “Vai augstskolu pārvaldības reforma rada nosacījumus efektīvu zinātnes universitātes ekosistēmu veidošanai?” (vadītāja – Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes padomes priekšsēdētāja, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes locekle Laimdota Straujuma) piedalījās Rīgas Stradiņa universitātes padomes priekšsēdētājs, AS “Attīstības finanšu institūcija Altum” valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš, Izglītības un zinātnes ministrijas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju departamenta direktora vietniece augstākās izglītības jomā Dace Jansone, Rīgas Tehniskās universitātes padomes loceklis, Rīgas Tehniskās universitātes profesors Jurģis Poriņš, Latvijas Universitātes Padomes priekšsēdētāja vietniece Aiva Staņēviča, Valsts kancelejas direktora vietnieks valsts attīstības jautājumos, Pārresoru koordinācijas departamenta vadītājs Pēteris Vilks.
Otrajā paneļdiskusijā “Vai augstskolu pārvaldības reforma rada priekšnoteikumus uz valsts un reģionu konkurētspēju vērstai partnerībai?” (vadītājs – Latvijas Universitātes profesors, biedrības “Latvijas Formula 2050” valdes loceklis Gundars Bērziņš) domās dalījās Liepājas valstspilsētas domes priekšsēdētājs Gunārs Ansiņš, Vidzemes Augstskolas padomes priekšsēdētājs, Rīgas Ekonomikas augstskolas profesors Arnis Sauka, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozols, 14. Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas priekšsēdētājs Uģis Mitrevics, Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozares eksperts Edmunds Beļskis.
Savukārt trešajā paneļdiskusijā “Kādus ieguvumus augstskolu pārvaldības reforma sola šodienas un nākotnes studentiem?” (vadītājs – Ventspils Augstskolas padomes priekšsēdētājs Kristaps Klauss) savu viedokli izteica 14. Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas priekšsēdētājs Česlavs Batņa, Latvijas izglītības vadītāju asociācijas prezidents, Siguldas Valsts ģimnāzijas direktors Rūdolfs Kalvāns, Latvijas Universitātes Studentu padomes priekšsēdētāja Eva Borska, Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas padomes loceklis Jānis Priede, Siguldas Valsts ģimnāzijas skolēns Mariss Priekulis.
Foruma norises ieraksts interesentiem pieejams: https://viedtelevizija.lv/skaties/augstakas-izglitibas-attistibas-scenariji