Akadēmiskais centrs
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes folkloristikas jomas pētnieki un folklorā ieinteresēti studenti, piedaloties Rīgas Mākslas un mediju tehnikuma jaunajiem operatoriem, augusta nedēļu pavadīja tradicionālās kultūras un mutvārdu vēstures ekspedīcijā Dienvidkurzemes novadā.
Studējošajiem tā bija laba iespēja pārbaudīt un lietot praksē dzīves rakstības, autoetnogrāfisko un vēl citas lekcijās teorētiski apgūtās izpētes metodes un iegūt pētniecisko materiālu saviem topošajiem studiju un promocijas darbiem.
Laidos tika apzināta jaunlatviešu laika Pēterburgas cenzora Mārtiņa Remiķa kapa vieta, kā arī pierakstīti nostāsti par apslēpto un vēl neatrasto zeltu. Tieši pateicoties Remiķa akceptam, 1905. gadā tika izdots Garlība Merķeļa “Latviešu” tulkojums, arī “Dievs, svētī Latviju” teksts – gan mīkstinātā variantā (ne Latviju, bet Baltiju).
Valtaiķos, kas tagad ir Kuldīgas novadā, tika intervēti gados jauni un ne tik jauni bioloģisko saimniecību turētāji, iepazīta viņu pieredze.
Atsevišķa bija interese par vācbaltiešiem, kas pēc 1905. gada skaitā līdz 10 000 no Volīnijas tika ievesti Valtaiķos un apkaimē. 1939. gadā lielākā viņu daļa aizbrauca, mazākā – palika.
Līdz 1905. gadam uz Kazdangu gleznot vasarās brauca Vilhelms Purvītis un Johans Valters. Ekspedīcijas dalībnieki izzināja liecības par abu mākslinieku darbošanos. Samērā daudzi dalījās personiskās pieredzes stāstos par Imanta Ziedoņa uzturēšanās reizēm Kazdangā un Aizputē.
Tā kā sēņošana nesen kā iekļauta nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā, tika vākti un iefilmēti šīs noturīgās tradīcijas stāsti.
Tika atrasta latviešu ceļojumu literatūras pamatlicējas, folkloras vācējas, tautas teātra popularizētājas Minnas Freimanes (1847 - ?) iespējamā dzimtā vieta – Jurģu pusmuiža.
Izcili vietējās folkloras zinātāji bija Cīravā, Bārtā, Kazdangā un citviet. Kopumā tika nointervēti 48 teicēji.
Skolotājas Vita Valdmane un Agrita Vaitkus padziļināti iepazīstināja ar kādreiz mūsu kultūrvēsturē nozīmīgo Dzērves muižu un skolu. Skola zemnieku bērniem šeit dibināta tālajā 1833. gadā. Par tās nozīmi Garlībs Merķelis rakstīja: “Cīravas-Dzērves zemnieku skola ir spožākais punkts mūsu provinču vēsturē.”
No intervētajām personām grūti pat kādu izcelt, visi bija atvērti, katrs ar savu dzīves nozīmīgo pieredzi. Tika pierakstīti un videofilmēti deportēto, arī 1930. gadu ieceļotāju Grīņos no Latgales, vācbaltiešu, kazdandznieku tehnikuma laika, pieminekļu uzstādīšanas un nojaukšanas stāsti. Īpaša pateicība Aizputes skolotājai, 97. gadīgajai Mirdzai Birzniecei par enciklopēdiskajām novada vēstures un kultūras zināšanām, ar kurām viņa dalījās.
Ekspedīcijas ievadsemināru kuplināja Kazdangas folkloras kopa “Zīle”, kā arī dziesmu tradīcijas kopēji Vidvuds un Iveta Medeņi.
Ekspedīcijas dalībniekiem ir iecere atgriezties Dienvidkurzemē nākamo vasaru, lai izveidotu rakstu krājumu un videofilmu.
Lauka pētījums Dienvidkurzemē varēja notikt, pateicoties Latvijas Universitātes un Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālam atbalstam.
