Noticis seminārs "Gramatizēšanās un leksikalizēšanās latviešu valodas sistēmā"

Semināra rīkošana jau ir kļuvusi par labu tradīciju, kas ļauj pulcināt Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes nodaļu un citu Latvijas augstskolu docētājus, pētniekus no LU Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas un Latviešu valodas aģentūras, kā arī LU doktorantus. Kā jau ierasts, seminārā piedalās arī ārvalstu kolēģi. Šogad tie bija kolēģi no Viļņas Universitātes Filoloģijas fakultātes – Dr. philol. Jurģis Pakeris (Jurgis Pakerys) un Dr. philol. Egle Žilinskaite (Eglė Žilinskaitė). Seminārā tika nolasīti 15 interesanti referāti, dažādus gramatikas un semantikas jautājumus analizējot gramatizēšanās un leksikalizēšanās teorijas aspektā. Jurģis Pakeris Vārddarināšanas jautājumi gramatizēšanās teorijā
Referātā tika aplūkota vārddarināšanas elementu vieta gramatizēšanās procesā. Autors analizējis arī termina derivatizēšanās nepieciešamību, norādot, ka šāds termins, no vienas puses,  nebūtu vajadzīgs, jo process daļēji iekļaujas gramatizēšanās procesā, bet, no otras puses, termins varētu būt lietderīgs, lai šķirtu derivatizēšanos kā trešo procesu līdzās leksikalizēšanās un gramatizēšanās procesam. Referātā tika runāts arī par vārddarināšanas līdzekļiem dažādās pārveides pakāpēs, piemēram, salikteņa komponents > afiksoīds > afikss. Ar afiksoīdu šajā referātā tiek saprasta morfēma, kas vēl aizvien atbilst leksēmai, bet atšķiras semantiski. Latviešu valodā šādi afiksoīdi ir piemēram, salikteņa pirmais komponents pus (pusmāsa, pusmiegs) vai salikteņa otrais komponents veida (bumbveida, albumveida). Tāpat latviešu valodā puspriedēkļi uzlūkojami par afiksoīdiem. Ilze Lokmane Ģenitīva konstrukciju reanalīze latviešu valodā
Referātā tika analizēts, ar kuru no vārdformām ģenitīva konstrukcijā saskaņojas predikāts. Sākotnēji autore bija izvirzījusi hipotēzi, ka saskaņojums atkarīgs no ģenitīva formas semantikas, taču analizētie piemēri hipotēzi neapstiprināja. Predikāts var būt saskaņots gan ar vārdu savienojuma neatkarīgo, gan atkarīgo locekli (sal. Vairums pašvaldību ir izteikušas [..] un Vairums barības tiek patērēts [..]). Anna Frīdenberga Prefiksālie darinājumi ar negāciju ne-
Referātā, iztirzājot prefiksālos darinājumus ar ne-, tika norādīts, ka tiem bieži raksturīga semantiska demotivācija, vērojams negatīvās pazīmes pastiprinājums, dominē pārnestās nozīmes. Gita Bērziņa Verba formu gramatizēšanās sengrieķu valodā
Referātā tika aplūkotas gramatizētas sengrieķu valodas darbības vārdu formas. Gramatizējoties darbības vārdi zaudējuši patstāvīgo nozīmi un ieguvuši partikulas nozīmi. Tas raksturīgs konstrukcijām, kurās līdzās ir divas imperatīva formas. Pirmā imperatīva forma pakāpeniski gramatizējoties, pastiprina ar otru imperatīva formu izteikto pavēli vai pamudinājumu, tādējādi kļūstot arī par teksta autora attieksmes marķētāju.

Gunta Kļava, Valts Ernštreits Dažas gramatiskas pārmaiņas lībiešu valodā latviešu valodas ietekmē
Referātā ar gramatizēšanās teorijas palīdzību tika skaidrotas pārmaiņas, kas lībiešu valodā radušās latviešu valodas ietekmē. Pie šādām pārmaiņām tika minēts norādāmā vietniekvārda lietojums artikula funkcijā, locījumu formu pārmaiņas, priedēkļu sa-, ie- un negācijas ne- lietošana lībiešu valodā. Egle Žilinskaite Prievārdu gramatizēšanās veidi
Referātā, tuvāk interpretējot prievārdu gramatizēšanās veidus, tika minēti arī divi iespējamie prievārdu gramatizēšanās avoti. Viens no avotiem ir verbālas konstrukcijas, kurās subjektam ir divi predikāti, no kuriem viens gramatizējoties kļūst par prievārdu. Otrs avots ir divdabji, kas arī var gramatizēties. Autore referātā lietojusi terminu vietas gramēma. Linda Apse Latviešu postpozīciju pēc un dēļ leksikalizācijas un gramatizācijas aspekti
Referātā tika analizēta tradicionāli par prievārdiem uzskatīto pēc un dēļ semantika, pievēršot uzmanību arī nozīmes saistībai ar prievārda novietojumu pirms vai aiz vārda, ar kuru tas saistīts. Referātā tika aplūkoti piemēri, kuros pēc un dēļ lietoti kā runātāja attieksmes marķētāji (piem., Manis dēļ, dariet, kā gribat un Joka pēc jāpaskatās dziļāk), tādēļ autore izvirzījusi jautājumu – vai postpozīcijas noteikti jāanalizē kā prievārdi. Gunta Nešpore, Baiba Saulīte, Laura Rituma Kas par lietu: prievārds par sintaktiski marķētā korpusā
Referātā tika pievērsta uzmanība prievārdiskiem savienojumi ar par. Referāta autores norādījušas uz atšķirīgajiem viedokļiem par šādu savienojumu sintaktiskajām funkcijām. Teorētiskajā literatūrā tiek minēta papildinātāja, salikta izteicēja daļas un sekundāri predikatīva komponenta funkcija. Autores konstatējušas, ka šādi savienojumi var būt arī apstākļi. Problemātiski ir piemēri ar salīdzinājuma konstrukcijām. Salīdzinājumu sakarā, kā norādījušas autores, jādomā, vai salīdzinājumu izsaka šīs konstrukcijas kā sintaktiski elementi vai tomēr īpašības vārda / apstākļa vārda semantika un konstrukcijās lietotā pārākā pakāpe. Liene Kalviša Partikulas sak modalitāte
Referātā tika aplūkoti dažādi partikulas sak lietošanas gadījumi. Kā viens no tiem minēta situācija, kurā teksta autors izvērtē, kāda varētu būt bijusi kāda cita cilvēka reakcija noteiktā situācijā. Autore norādījusi, ka sak ir leksikalizējusies darbības vārda saka forma un tā izsaka pieļāvumu un vērtējumu.  Evelīna Zilgalve Apstākļa vārdu desemantizēšanās un partikulas
Referātā tika iztirzāta apstākļa vārdu desemantizēšanās saistībā ar partikulu funkcijām. Lai varētu noteikt, kurā gadījumā jārunā par apstākļa vārdu, bet kurā gadījumā tajā pašā teikumā jārunā jau par partikulu, autore analizējusi apstākļa vārdu apkaimi un teikumā izteikto slēpto saturu. Izmantots izlaišanas paņēmiens – partikulas iespējams izslēgt no teikuma, nemainot tā nozīmi, taču apstākļa vārdus nav iespējams izlaist. Autore norādījusi, ka vēl un jau, iespējams, vienlaikus ietver gan apstākļa vārdu, gan  partikulu funkcijas. Ieva Ozola Verbs cienīt + infinitīvs: konstrukcijas semantika un Dienvidkurzemes areāls
Referātā aplūkota konstrukcijas cienīt + infinitīvs semantika. Kā norādījusi autore, tas Dienvidkurzemē ir izplatīts vārdu savienojums, kurš tiek lietots ar nozīmi ‘mēgt, būt paradušam (ko) darīt’. Šo konstrukciju autore salīdzinājusi ar līdzīgu konstrukciju mīlēt + infinitīvs. Autore norādījusi uz abu konstrukciju nozīmes skaidrojuma atšķirībām, proti, ‘bieži, ar patiku, labprāt (ko) darīt’. Konstrukcija cienīt + infinitīvs raksturīga tieši Dienvidkurzemes areālam, citās latviešu valodas izloksnēs tā nav izplatīta. Ieva Kuplā Kustības verbu nozīmju savstarpējās attieksmes
Referātā interpretētas kustības verbu nozīmes homonīmijas un polisēmijas aspektā. Autore konstatējusi, ka homonīmijas un polisēmijas norobežošanai dažādās latviešu valodas vārdnīcās tiek izmantoti atšķirīgi kritēriji. Visbiežāk izmantots etimoloģijas kritērijs – ja vārdu pārī vārdiem ir kopīga cilme, tad var runāt par polisēmiju, ja kopīgas cilmes nav, tā ir homonīmija. Taču autore norādījusi uz lietuviešu valodniecībā izmantotiem kritērijiem, piemēram, kopīgu sinonīmu un antonīmu, kopīgu semantisko lomu esamība, ko būtu lietderīgi ņemt vērā arī latviešu leksikogrāfijā.  Inta Urbanoviča Valodas līdzekļu desemantizēšanās lietišķajos tekstos
Referātā tika analizēta lietišķajiem tekstiem raksturīgā tukšvārdība. Lietišķajos tekstos tik pierastās vārdformas redziet, gadījumā, principā un konstrukcijas vai ne, īsāk sakot u. c. ir semantiski tukšas, bet stilistiski var būt nepieciešamas. Autore norādījusi, ka lietišķajos tekstos šie trafareti ir tik pierasti, ka valodas lietotāji tos lieto, nemaz nedomājot par konstrukciju nozīmi. Plašāk tika analizēti piemēri ar lietvārda lokatīva formu attiecībā. Referātā tika konstatēts, ka šādas konstrukcijas ir uzskatāmas par desemantizētām, jo minēto vārdformu no teksta var svītrot un teiktā nozīme nemainās. Sanda Rapa Gramatizēšanās onomastikā
Referātā tika aplūkotas divas pretējas parādības – toponīmi, kuri radušies, desemantizējoties sugas vārdam (piem., sugasvārds ērgļi un īpašvārds Ērgļi, kas zaudējis sākotnējo nozīmi un ieguvis jaunu) un eponīmi, kas radušies no toponīma (piem., sugasvārds lombards cēlies no Lombardijas nosaukuma, t. i., īpašvārda). Andra Kalnača Statiskais un dinamiskais perfekts latviešu valodā
Referātā, analizējot darāmās un ciešamās kārtas perfekta formas ar palīgdarbības vārdu tikt un būt lietojumu, autore izvirzījusi ideju par dinamiska un statiska perfekta formu nozīmes šķīrumu, piem., darāmajā kārtā tiku gājusi un esmu gājusi, biju gājusi, ciešamajā kārtā lēmums ir ticis pieņemts un lēmums ir bijis pieņemts. Dinamiskais perfekts ar palīgdarbības vārdu tikt vairāk akcentē pašu procesu, savukārt statiskais perfekts ar palīgdarbības vārdu būt vairāk akcentē darbības rezultātu. Kopumā referātos tika iezīmēti virzieni turpmākiem pētījumiem, kas noteikti ļaus pulcināt domubiedrus arī nākamajā gramatizēšanās un leksikalizēšanās teorijai veltītajā seminārā. Par semināra gaitu tuvāk sk. Līgas Voginas sagatavoto attēlu galeriju: photopeach.com/album/nota0q
photopeach.com/album/10rvkjs