Filozofijas un ētikas nodaļa

1980.-1991. – Ērgļu pamatskola un vidusskola

1992.-1997. – Filozofijas bakalaura studijas Latvijas Universitātē Vēstures un filozofijas fakultātē (LU VFF)

1997.-1999. – Filozofijas maģistra studijas LU VFF

1999./2000. – Filozofijas un jaunākās vēstures studijas Maincas Universitātē (Johannes Gutenberg-Universität Mainz) ERASMUS programmas ietvaros; studiju mentors: Kanta pētniecības centra vadītājs, Kanta Biedrības valdes loceklis, t. s. Förder- und Forschungsgemeinschaft Friedrich Nietzsche e.V. (vēlākās Nīčes Biedrības) līdzdibinātājs prof. Dr. Hans-Martin Gerlach (1940-2011)

1999.-2003. – Filozofijas doktora studijas LU VFF

2001./2002. – Filozofijas studijas Minsteres Universitātē (Westfälische Wilhelms-Universität Münster, WWU) ar Rotary Club Münster-Rüschhaus stipendiju, mentore Prof. Dr. Ruth-Elisabeth Mohrmann (1945-2015)

2003.-2004. – LU Vēstures un filozofijas fakultātes Filozofijas vēstures katedras asistents (prof. Dr. Rihards Kūlis)

2005. – LU VFF Filozofijas vēstures katedras lektors

2005. – Dr. phil. (Promocijas darbs „Patiesība un fakticitāte. Martina Heidegera agrīnie filosofiskie meklējumi 1909.-1923.”)

No 2005. – Filozofijas un socioloģijas institūta (FSI) pētnieks

No 2005 – LZA Terminoloģijas komisijas Filozofijas terminoloģijas apakškomisijas loceklis

2006. – LU VFF Filozofijas vēstures katedras docents

No 2006. – Martina Heidegera Biedrības (Martin-Heidegger-Gesellschaft, Messkirch) biedrs

2007.-2011. – LU VFF Filozofijas bakalaura akadēmiskās studiju programmas direktors

2007.-2011. – LU VFF Domes loceklis

2008. septembris – stažēšanās Regensburgas Universitātē (UR) pie ilggadējā internacionālā Hāmaņa kolokvija vadītāja (kopš 1975. gada) jaunākās vācu literatūras Prof. Dr. Bernhard Gajek (*1929)

No 2008. oktobra – Latvijas Zinātņu padomes (LZP) eksperts Humanitāro un sociālo zinātņu Filozofijas apakšnozarē

No 2009. maija – FSI vadošais pētnieks

2010. februāris – studiju programmu direktoru pieredzes apmaiņa Tībingenes Universitātē (sadarbības partneris Prof. Dr. Michael Heidelberger)

2010./2011. – LU VFF Filozofijas vēstures katedras vadītāja v. i.

2011. – atkārtota stažēšanās RU pie Prof. Dr. Bernhard Gajek Regensburgas Universitātē

No 2010. jūnija – LU VFF Filozofijas Promocijas Padomes loceklis

No 2010. jūnija – LU VFF Filozofijas Promocijas Padomes zinātniskais sekretārs

No 2012. – LU VFF Filozofijas studiju programmu padomes loceklis

No 2014. oktobra – LR IZM Valsts izglītības satura centra ārštata metodiķis

No 2015. marta – LU VFF Filozofijas vēstures nozares asociētais profesors

2015. – atkārtota stažēšanās RU pie Prof. Dr. Bernhard Gajek Regensburgas Universitātē

No 2017. – LU Humanitāro un izglītības zinātņu prorektores vietnieks Humanitāro un izglītības zinātņu Padomē

2017. – LU Publikāciju politikas komisijas loceklis

No 2017. – atkārtoti LU VFF Domes loceklis

No 2017. – LU FSI Zinātniskās padomes loceklis

No 2017. – LU VFF Filozofijas un ētikas nodaļas (FĒN) vadītājs

2017. novembrī – Eiropas Parlamenta Tulkošanas ģenerāldirektorāta Mācību nodaļas organizētu lekciju un semināru vadīšana “Philosophers Europes: political development of Europe and related terminology from the philosophical perspective” (European Parliament, Luxembourg)

2018. aprīlis – viesprofesors Potsdamas Universitātē (PU): blokseminārs “Heidegger in Riga und seine Herder-Auslegung” / Blockseminar an Universität Potsdam, Professur Kulturen der Aufklärung / DAAD-Zentraleinrichtung Bonn finanziertes ERASMUS+ Projekt “Medienpraktiken der Aufklärung”

2018. novembris – viesprofesors Université Bordeaux Montaigne / Hamann und Aufklärung / Blockseminar Universität Bordeaux / DAAD-Zentraleinrichtung Bonn finanziertes ERASMUS+ Projekt “Medienpraktiken der Aufklärung”, Prof. Dr. Tristan Coignard

No 2018. – LU Vēstures doktorantūras padomes loceklis

No 2019. 1. janvāra – Martina Heidegera Biedrības Latvijā (MHBL) līdzdibinātājs un prezidents

2019. gada novembris – viesprofesors Universität Innsbruck (UI), Filozofijas institūts / Sinnlichkeit – Kreis – Verweigerung: Hamann – Herder – Heidegger (sadarbības partneris: Prof. Dr. Paola-Ludovika Coriando)

No 2019. – Klāgesa biedrības (Klages-Gesellschaft Marbach e.V.) biedrs

No 2019. – LZP Humanitāro un mākslas zinātņu ekspertu komisijas priekšs. vietnieks

No 2019. – Centrālās un Austrumeiropas fenomenoloģijas biedrības (Central and East European Society for Phenomenology – CEESP) valdes loceklis

No 2019. – FORTHEM universitāšu tīkla komitejas loceklis

No 2019. – LU Filozofijas promocijas padomes priekšsēdētājs

No 2020. – LU Vēstures promocijas padomes loceklis

No 2020. – LZP Konsultatīvās padomes loceklis

No 2020. – internacionālās Heidegera Biedrības (Martin-Heidegger-Gesellschaft Messkirch) Zinātniskās padomes loceklis

No 2020. – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) korespondētājloceklis

No 2020. – LU Humanitāro un sociālo zinātņu padomes loceklis

No 2020. – LU Humanitāro un sociālo zinātņu Ētikas komisijas loceklis

No 2021.- LU profesors

2022. gada februārī - viesprofesors Atēnu Universitātē

No 2022. - LU senators

No Es kā filozofijas principa pie Pārcilvēka un Visu vērtību pārvērtēšanas: filozofija 19. gadsimtā

No dzīves un dzīvības filozofijas pie ciniskā prāta kritikas: filozofija 20. gadsimtā

Ievads filozofiskajā antropoloģijā

Humanitāro zinātņu filozofiskās problēmas

Ievads teksta interpretācijā

Filozofija kā sistēma I

Filozofija kā sistēma II

Ievads filozofijā

Filozofijas pamati

Konservatīvās utopijas

Esamība un Atraisītība: Meistars Ekharts

Martins Heidegers: Kas ir metafizika?

Vācu romantisma filozofija

Grāmatas:

Dzīves un nāves hermeneitika. Martina Heidegera agrīnie filozofiskie meklējumi. FSI-Verlag: Riga, 2009. xiv + 413 S.

Dzīves un nāves hermeneitika. Martina Heidegera agrīnie filozofiskie meklējumi. 2. izd. FSI-Verlag: Riga, 2013

Savs vārds. Johans Georgs Hāmanis. Ievads viņa domāšanā. FSI-Verlag: Rīga, 2013. 215 S.

Sabiedrība bez pasaules. Akademischer Verlag Universität Lettlands: Riga (sagatavošanā, 2021).

Bičevskis R., Levāns, A., Spiekermann, B., Eickmeyer, J., Schaper, A., Walter I. (Hrsg.), Baltisch-Deutsche Kulturbeziehungen im 16.-19. Jahrhundert. Bd. 1: Zwischen Reformation und Aufklärung. Heidelberg: Winter Verlag, 2017.

Bičevskis, R., Eickmeyer, J., Levans, A., Schaper, A., Spiekermann B., Walter, I. (Hrsg.), Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Bd. 2: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Winter Verlag: Heidelberg, 2019.

Bičevskis, R., Seubert, H. (Hrsg.), Heideggers Umbruchszeit. Karl Alber-Verlag: Freiburg (sagatavošanā, 2021).

Bičevskis, R. (Hrsg.) Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis [Der Magus im Norden. JG Hamann]. FSI-Verlag: Rīga, 2014.

Bičevskis, R. (Hrsg.) Atšķirība un diference. Johana Gotfrīda Herdera filozofija [Einheit und Differenz. Die Philosophie JG Herders]. FSI-Verlag: Riga, 2017.

Bičevskis, R. (Hrsg.) Kants, Heidegers un dzīvespasaule [Kant, Heidegger und Lebenswelt]. FSI-Verlag: Rīga, 2015.

Bičevskis, R. (Hrsg.) Heidegera Rīgas rudens. Martins Heidegers Rīgā [Der Rigaer Herbst Heideggers. Martin Heidegger in Riga. FSI-Verlag: Riga, 2011.

Heidegera pusē. Braucieni līdz nakts galam (sagatavošanā, 2021)

Grāmatu sēriju redaktors:

1. Begründung der Reihe: Scientia vitae (Texte der interdisziplinären Bewusstseinsforschung)

Bd. 1: Jirgens Krics, Haoss un kārtība. Zinātne – sabiedrība – psihe [Jürgen Kriz, Chaos und Ordnung. Wissenschaft – Gesellschaft – Psyche]. VFF: Riga, 2010.

Bd. 2: Jirgens Krics, Saprotot komplekso pasauli [Jürgen Kriz, Die komplexe Welt verstehend]. LU Akadēmiskais apgāds: Riga, 2015.

2. Begründung der Reihe: “Heidegera lasījumi” (Heidegger-Lektüren)

Bd. 1: Heidegera Rīgas rudens. Martins Heidegers Rīgā [Rigaer Herbst Heideggers. Martin Heidegger in Riga]. FSI: Rīga, 2011.

3. Begründung der Reihe: “fi” (Die intellektuelle Erbe der Deutschbalten in Lettland un Baltikum)

Bd. 1: Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis Der Magus im Norden. JG Hamann]. FSI: Rīga, 2014.

Bd. 2: Atšķirība un diference. Johana Gotfrīda Herdera filozofija [Einheit und Differenz. Die Philosophie JG Herders]. FSI: Rīga, 2017.

4. Leukothea. Konservatīvās domas bibliotēka

Sējums 1: Rodžers Skrūtons, Kā būt konservatīvam

Sējums 2:

Raksti:

Bičevskis, R. / Brombach, B. Kulturpolitik und Wissenstransfer am Herderinstitut zu Riga? Ein Beitrag zur intellektuellen Geschichte des Baltikums in den 1920er und 1930er Jahren. In: Forschungen zur Baltischen Geschichte Nr. 14 (2019), S. 136-156.

Bičevskis, R. Johann Georg Hamann zwischen der Bildung der Handelsrepublik und der Bildung des Nichtwissens. In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Hrsg. von Raivis Bičevskis, Jost Eickmeyer, Andris Levans, Anu Schaper, Björn Spiekermann, Inga Walter. Band 2: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Heidelberg: Winter-Verlag, 2019. S. 235-258.

Bičevskis, R., Eickmeyer, J., Levans, A., Schaper, A., Spiekermann, B., Walter, I., Einleitung. In: Baltisch-deutsche Kulturbeziehungen vom 16. bis 19. Jahrhundert. Medien – Institutionen – Akteure. Band 2: Zwischen Aufklärung und nationalem Erwachen. Heidelberg: Winter-Verlag, 2019. S. 1-19.

Bičevskis, R. “Wunder von ferne oder traum/Bracht ich an meines landes saum”. Heideggers Beziehungen zu Riga und seine Herder-Auslegung im Seminar des Sommersemesters 1939 “Zur Wesung des Wortes”. In: Language and Thinking in a Post-Metaphysical Age: Plato, Aristotle, Husserl, and the Unthought Question of Ethics and Politics. Hrsg. von Parvis Emad, Friedrich-Wilhelm von Herrmann, Paola-Ludovika Coriando, Frank Schalow, Pascal David, Ingeborg Schüßler (Heidegger Studies=Heidegger Studien=Etudes Heideggeriennes Vol. 34). Berlin: Duncker & Humblot, 2018. S. 17-41.

Bičevskis, R. Heidegger in Riga. Biographische Skizze und Anmerkungen zu Heideggers Herder-Rezeption. In: Triangulum: Germanistisches Jahrbuch 2016 für Estland, Lettland und Litauen. 22. Folge. Bonn, 2017. S. 29-44.

Bičevskis, R. Der Realismus Oswald Külpes im Kontext der erkenntnistheoretischen und ontologischen Versuche des jungen Martin Heidegger. In: Raivis Bičevskis. Discipline Filosofiche Vol. 27, N 2: Rivista fondata da Enzo Melandri. Periodicità semestrale (2017), S. 81-105.

Bičevskis, R. Unity and Difference: Johann Gottfried Herders Philosophy. In: Vienotība un atšķirība: Johana Gotfrīda Herdera filozofija. Rīga: Filozofijas un socioloģijas institūts, 2017. P. 449-453.

Bičevskis, R. Erica Sehl: A brief Biography from 1902-1934. In: Рустик: The Early Russian and Baltic Phenomenology Working Group 2016 (Aug 17). URL: rustik.ophen.org

Bičevskis, R. Seelenmanumission. Bemerkungen zur Hamann-Forschung in Riga. In: Hamanns Briefwechsel: Acta des Zehnten Internationalen Hamann-Kolloquiums an der Martin Luther-Universität Halle-Wittenberg 2010. (Hamann-Studien, Bd.1). Göttingen: Vandenhoeck & Ruprecht, 2016. S. 347-358.

Bičevskis, R. Kant, Heidegger and Lebenswelt. In: Kants, Heidegers un dzīvespasaule Riga: FSI, 2015. P. 559-561.

Bičevskis, R. The Magus of the North. Johann Georg Hamann. In: Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis. Riga: FSI, 2014. P. 395-398.

Bičevskis, R. / Taimina, A. Johann Georg Hamanns kameralwissenschaftliche Studien und Johann Christoph Berens‘ Vision von Riga: ein utopisches Projekt aus der zweiten Hälfte des 18. Jahrhunderts. In: Forschungen zur baltischen Geschichte Bd. 8 (2013). Tartu: Akadeemiline Ajalooselts, 2013. S. 127-144.

Bičevskis, R. Rigaer Herbst Heideggers: zwischen Natur und Heimat, und der philosophischen Landschaft in Lettland. In: Heidegera Rīgas rudens. Martins Heidegers Rīgā. Riga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2011. S. 363-380.

Bičevskis, R. Kommentar zu Paul Jurevičs „Begegnung mit Martin Heidegger und seiner Philosophie. In: Heidegger und Nationalsozialismus I: Dokumente. Hrsg. von Alfred Denker, Holger Zaborowski. München: Verlag Karl Alber Freiburg, 2010. S. 264-267.

Bičevskis, R. 18th-19th century German philosophy in Latvia within the context of European philosophical and theological tradition: Hamann and Herder. In: Humanities and Social Sciences. Latvia. Nr. 2: The European connection: Baltic intellectuals and the history of Western philosophy and theology (2006). P. 4-26.

Bičevskis, R. Die “Phänomene von dem funesto veterno des Weltalters”: Johann Georg Hamanns Kritik von Kants “Kritik der reinen Vernunft” im Kontext der Lebensphilosophie und der Phänomenologie-Debatte. In: Phenomenology and Aesthetics: 3rd Conference on Traditions and Perspectives of the Phenomenological Movement in Central and Eastern Europe, 29 June -1 July, 2017. Riga, 2017. P. 4.

Bičevskis, R. Johann Georg Hamann zwischen der Bildung der Handelsrepublik und der Bildung des Nichtwissens. In: Baltic Educational Histories: Interdisciplinary conference, 19-22 September 2016, University of Tartu. Tartu, 2016. P.15-16.

Bičevskis, R. Johann Georg Hamanns sinnliche Sprache der Natur im Kontext der Muendlichkeit und Schriftlichkeit in der Kultur. In: Suuline ja kirjalik kultuuris: põimumised ja põrkumised. Eesti Kirjandusmuuseum. Eesti-uuringute Tippkeskus Tartu: EKM Teaduskirjastus, 2016. S.13.

Balvas:

2009. 15. oktobrī – Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) un Eiropas Zinātņu un Mākslu Akadēmijas (Academia Scientiarum et Artium Europaea / Salzburg) veicināšanas balva („Mazais Felikss”) par J. G. Hāmaņa, J. G. Herdera un M. Heidegera filozofijas aktualizēšanu

2019. 15. janvārī – LZA Teodora Celma balva filozofijā par grāmatas “Vienotība un atšķirība. Johana Gotfrīda Herdera filozofija” sast. un zin. red.

2020. gada februārī – LZA prezidenta atzinības raksts par pētījumu “Baltiski vāciskie kultūras sakari no 16 līdz 19. gadsimtam”

Intervijas

LR Satversmes Tiesas rīkotās Piektās Sarunas par Latviju. Vai atbildība ir brīvība?

Sarunu festivāls “Lampa” (2020), diskusija "Vērtību hierarhija starp liberālismu un nacionālismu"

Latvijas konference*. Žurnāla 'Domuzīme' diskusija par vārda brīvību

Diskusija par rasismu

Intervija ar Raivi Bičevski internetā žurnālā “Punctum”, 1. daļa

Intervija ar Raivi Bičevski internetā žurnālā “Punctum”, 2. daļa

Raivis Bičevskis: Latvijā ir intelektuālās politikas noriets / Neatkarīgā rīta avīze

Bičevskis, R. Ziemeļu mags. Johans Georgs Hāmanis [par grāmatas tapšanu stāsta izdevuma sastādītājs un zinātniskais redaktors Raivis Bičevskis]

Fonogrāfs (2020. gada decembris) par Hāmani un Herderu Rīgā

Akadēmiskie grādi:

2015. Filozofijas doktors

1996. Humanitāro zinātņu maģistrs

1994. Filozofijas zinātņu maģistrs

Izglītība:

1996. – 1999., 2009. – 2010. Doktorantūra LU Vēstures un filozofijas fakultātes Praktiskās filozofijas katedrā

1994. – 1996. Studijas Ņūfaundlendas Memoriālā universitātē Kanādā (Master of Arts)

1988. – 1994. Studijas LU Vēstures un filozofijas fakultātē (bakalaura un maģistra grāds filozofijā)

Kritiskā domāšana

Ievads filozofijas studijās I. Zinātniskā darba pamati

Zinātniskās pētniecības seminārs I

Zinātniskās pētniecības seminārs II

Sociālā filosofija I

Kultūras vēsture un teorija

Ekokriticisms

20. gs. ētika

Cilvēka-dzīvnieka attiecības: to kultūrvēsturiskie, kognitīvie un ētiskie aspekti

Psihes - ķermeņa problēma 20. gs. filozofijas skatījumā

Ievads normatīvajā politiskajā filozofijā

Mūsdienu politikas teorijas

Patība: diskusijas 20. gs. filosofijā

Integrācijas seminārs: Doktrīna un disciplīna

Praktiskā un attiecību filosofija (kopā ar prof. I. Šuvajevu un prof. M. Rubeni)

Kultūras teorijas un prakses (kopā ar doc. M. Mintauru un lekt. I. Gubenko)

1. Rubene, Z., Svece, A. Kritiskās domāšanas attīstīšana izglītībā Latvijā: situācijas analīze un pilnveides perspektīvas. M. Kūle, sast. Kritiskā domāšana: Izglītība, medijpratība, spriestspēja. Rīga: FSI, 2018.

2. Svece A. Ētikas ietvari un vardarbība. Intervija ar Džoannu Zilinsku. Latvijas Estētikas asociācijas raksti: Estētika un mākslas komunikācija. Rīga: Latvijas Estētikas asociācija, 2014. 224. – 232. lpp.

3. Rubene, Z., Geikina, L., Svece, A. Implications of Totalitarian Values in the Post-Soviet Educational Space: Results in Latvia. In: Changing Education in a Changing Society. ATEE Spring University 2009. Klaipeda: Klaipeda University, 2009. P. 190–196.

4. Rubene, Z., Svece, A. Geikina, L. e.t.c. Implications of totalitarian values in the post-soviet educational space: the theoretical and methodological research basis. In: ATEE Spring University 2008. Changing education in a Changing Society. Klaipeda: Klaipeda University, 2008. P. 4-10.

5. Svece, A. Konsekventuma problēma dzīvnieku aizstāvības ētikā. Latvijas Universitātes raksti, 2008, 739. sēj., 226.–236. lpp.

6. Svece, A. Starp brīvību un vēsturi: Ž.P. Sartrs par rakstnieka atbildību. Grām.: Vērotājs un sabiedrība: fenomenoloģiski risinājumi. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2008. 148. –157. lpp.

7. Svece, A. Patiesība, puspatiesība un meli politiskajā diskursā. 9. Saeimas vēlēšanu gadījums. Grām.: Politiskā komunikācija, ētika un kultūra. Latvijas Republikas 9.Saeimas vēlēšanās. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2007. 187.–206. lpp.

8. Svece, A. Dzīvot patiesībā. Grām.: Eksistence un komunikācija. Rīga: LU FSI, 2006. 279.–286. lpp.

9. Svece, A. Dzīvnieka ētiskais statuss un antropomorfizācijas problēma. Latvijas Universitātes raksti, 2005, 687. sēj., 67.–73. lpp.

10. Svece, A. “Pašapmāns” // Kentaurs Nr. 35, 2004. 84.-95. lpp.

11. Svece, A. Ironiskas pārdomas par cilvēka/dzīvnieka nošķīrumu. // Kentaurs Nr. 25, 2000. 108.-119. lpp.

2011.–2013. g.: Kultūras ministrijas Nacionālās kultūras padomes sastāvā;

2010.–2011. g.: eksperts Valsts Kultūrkapitāla fonda Literatūras nozares komisijā,

2008. g.: eksperts LNMM Purvīša balvas komisijā;

2004.–2009. g.: Valsts Mākslas muzeja zinātnes padomes sastāvā;

2004.: dalībnieks ISEC darba grupā, kas izstrādāja ētikas standartu 1. – 3. klasei;

2002.–2003.: eksperts Latvijas Kultūras fonda komisijā;

2001.–2002.: eksperts Sorosa Fonda - Latvija Mākslas un kultūras programmu komisijā (2002. gadā komisijas vadītājs);

Kopš 1999. g. Latvijas Estētikas Asociācijas biedrs.

Izglītība:

2002-2005: Rīgas Valsts 1. ģimnāzijas starptautiskā bakalaurāta (IB) diploma programma

2005–2008: LU VFF bakalaura studiju programma Filozofija

2008–2010: LU VFF maģistra studiju programma

2008–2010: LiepU profesionālā maģistra programma Skolotājs

2010–2015: LU VFF doktora studiju programma Filozofija

2014. gada janvāris – jūlijs: Erasmus studiju apmaiņa Lēvenes Katoļu universitātē Beļģijā

Akadēmiskais grāds:

2010 – humanitāro zinātņu maģistra grāds filozofijā

2010 – profesionālā maģistra grāds izglītībā          

2015 – zinātniskais doktora grāds filozofijā (Dr.phil.)

Ķermeņa sociālie un politiskie aspekti

Feminisma filozofija un dzimte

Semiotika: ievads retorikā un attēlošanā

Jaunlaiku filozofija (no renesanses līdz apgaismībai)

19. un 20. gadsimta filozofijas vēsture I

19. un 20. gadsimta filozofijas vēsture II

Ievads matemātiskajā loģikā

Kultūras vēsture un teorija

Filozofijas pamati

Ķermeņa vēsture

Proseminārs: 20. gadsimta un mūsdienu filozofijas aktualitātes

Proseminārs eksistenciālisma filozofijā

Sauka, A.“Experiencing Elemental Embodiment: (Re) Visiting Latvian Folklore on Life and
Nature.” In Elemental-Embodied Thinking for a New Era. Sophia Studies in Cross-cultural
Philosophy of Traditions and Cultures vol 42, edited by L. Škof and S. Thorgeirsdottir, 2024, 49–72.
Berlin: Springer, Cham. doi.org/10.1007/978-3-031-42119-8_4 

Sauka, A. "Embodied critical thinking and environmental embeddedness: The sensed
knots of knowledge" In D. Schoeller, S. Thorgeirsdottir, and G. Walkerden, eds. Practicing
Embodied Thinking in Research and Learning. Routledge, 2024, pp. 175–190.
doi.org/10.4324/9781003397939 

Sauka A. Ontogenealogies of Body-Environments: Perspectives for an Experiential Ontological Shift. In: Hagengruber, R.E. (Ed.), Women Philosophers on Economics, Technology, Environment and Gender History. De Gruyter, 2023, pp. 81–96.

Sauka, A. Breaching the Dialectic with Situated Knowledges: The Case of Postsocialist Naturecultures, The Polish Journal of Aesthetics, No.68 (2023), pp. 35–56.

Sauka A. Selfhood in Question: The Ontogenealogies of Bear Encounters, Open Philosophy, vol. 5, no. 1, 2022, pp. 532–550. doi.org/10.1515/opphil-2022-0211

Sauka A. Shopping for Meaning: Tracing the Ontologies of Food Consumption in Latvia, Letonica, 2022, No. 44,  pp.169–190. DOI: 10.35539/LTNC.2022.0044.A.S.0010

Sauka A. Beyond the Skin Line: Tuning into the Body-Environment. A Venture into the Before of Conceptualizations.The Polish Journal of Aesthetics Vol. 64 (1/2022)

Sauka A. A Bite of the Forbidden Fruit: the Abject of Food and Affirmative Environmental Ethics, Open Philosophy, vol. 5, no. 1, 2022, pp. 281–295. doi.org/10.1515/opphil-2022-0200

Sauka A. Becoming Self: A Legion of Life in a Culture of Alienation // Normalcy and Exceptionality in a Philosophical Context, Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2022, p. 25–46.

Sauka A. Life in Process: The Lived-body Ethics for Future. Reliģiski filozofiskie raksti XXVIII/ /Religious-Philosophical Articles. XXVIII. Rīga: FSI, 2020, pp. 154.–183. dspace.lu.lv/dspace/handle/7/53417

Sauka, A. A lack of meaning?: Reactive nihilism and processual materiality//  Approaching Religion, 10(2), 2020, 125–140. lpp. doi.org/10.30664/ar.91788 (Scopus, Web of Science, Erih+ u. c.)

Sauka A. The Nature of Our Becoming: Genealogical Perspectives// Le Foucaldien, 6(1), 4, 2020. DOI: doi.org/10.16995/lefou.71 (EBSCO Knowledge Base, DOAJ, Science Open u. c.)

Sauka A. Patības ģenealoģija filoģenēzē // Latvijas Zinātņu Akadēmijas vēstis, 2019, 42–51. lpp.

Sauka A. Bezvarīgo varas prakses // Bezvarīgo vara: Masariks, Patočka, Havels, red. Nadežda Pazuhina, Pāvels Štolls, Igors Šuvajevs, Rīga: FSI, 2018, 153–162. lpp.

Sauka A.  Kauna ģenealoģija// Totēms un tabu: Toreiz un tagad. Zin. redaktors Dr.phil. Igors Šuvajevs, Rīga: FSI, 2016., 171.–185. lpp.

Sauka A.  Būt un piederēt miesiskās patības ētikas kontekstā // Bēgšana no brīvības: Ērihs Fromms un Latvija. Zin. redaktors Dr.phil. prof. Igors Šuvajevs, Rīga: FSI, 2015., 93.–109. lpp.

Sauka A. In Vino Veritas. Dzīves simposijs un eksistences nogurdinājums. // Kirkegoriskie lasījumi. Zin.redaktore Dr. phil. Velga Vēvere, Rīga: FSI, 2014., 61.–76. lpp.

Sauka A.   Miesas (ne)pierakstāmā vēsture // LU Raksti 804. sējums, Rīga: Latvijas Universitāte, 2014., 48.–55.lpp.

Sauka A.  Meklējot zaudēto paradīzi. Ķermeņa inscenējuma sakrālā sekularitāte // Reliģiski filozofiskie raksti XVII, Rīga: FSI, 2014., 96.–118. lpp.

Anne Sauka īstenojusi ERAF finansētu pēcdoktorantūras projektu “Ontoģenealoģijas: ķermenis un vides ētika Latvijā”. Plašāk informāciju sk. šeit.

Biedrības:

2010 – šobrīd Filozofu biedrība "Parrhesia" (valdes locekle)

2018 – šobrīd Nordic Summer University biedrs

2021 – šobrīd  "Philosophers for Sustainability" biedrs

2021 – šobrīd  International Society for Environmental Ethics (ISEE) biedrs

Filozofijas doktors (2013)

Humanitāro zinātņu maģistra grāds filoloģijā (2016)

Humanitāro zinātņu maģistra grāds filozofijā (2006)

Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filozofijā (2004)

Ievads metafizikā 2 KP

Simboliskā loģika un argumentācija 2 KP

Kursa darbs 2 KP

Analītiskā estētika 2 KP

No dzīves un dzīvības filozofijas pie ciniskā prāta kritikas: 20. gadsimta filozofija 6 KP –

3. daļa: Analītiskā filozofija un pragmatisms          

Maģistra darba seminārs filozofijā 4 KP

Zinātniskās pētniecības seminārs 2 KP

Ievads valodas filozofijā 2 KP

Enciklopēdiju rakstu vai šķirkļu publikācijas:

Rotkale, Līva. "Substance, filozofijā". Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2023, URL: enciklopedija.lv/skirklis/177937-substance,-filozofijā 

Rotkale, Līva; Stepiņš, Tomass. "Gotlobs Frēge". Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022, URL: enciklopedija.lv/skirklis/157882-Gotlobs-Frēge

Rotkale, Līva. "Metafizika". Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais resurss). Rīga: Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2022, URL: enciklopedija.lv/skirklis/137313-metafizika 

Rotkale, Līva. "Sokrats". Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais izdevums). Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2020. enciklopedija.lv/skirklis/96370-Sokrats

Rotkale, Līva. “Platons”. Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais izdevums). Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019.  enciklopedija.lv/skirklis/38225-Platons

Rotkale, Līva. “Aristotelis”. Nacionālā enciklopēdija (elektroniskais izdevums). Rīga : Latvijas Nacionālā bibliotēka, 2019. enciklopedija.lv/skirklis/36361-Aristotelis

Nodaļas kolektīvās monogrāfijās un redaktora ievadvārdi šādām monogrāfijām:

Rūmniece, Ilze; Rotkale, Līva. Priekšvārds. “Aristoteļa 'Rētorikas' latviskā tapšana”, Aristotelis. Runas māksla – Rētorika. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2020 7.-18.lpp. ISBN 9789934185083.

Raksti zinātniskos krājumos un redaktora ievadvārdi šādiem krājumiem:

Rotkale, Līva et al. "Otrā izdevuma redakcijas piebilde". Aristotelis. Runas māksla — rētorika. Otrais, labotais un papildinātais izdevums. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 344 lpp. ISBN 9789934189265. 

Rotkale, Līva. “A Terminological Puzzle in Aristotle’s Ars Rhetorica, III 2, 1404b37-1405a2”, Antiquitas Viva. Studia classica. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2019. Vol. 5, 101-109. DOI: doi.org/10.22364/av5.09 ISBN 9789934184222, ISSN 2255-9779.

Rotkale, Līva. “The Meaning of To Genos Tou Eidous Meros and To Eidos Tou Genous Meros in Aristotle’s Metaphysics Δ 25”, Antiquitas Viva. Studia classica. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2014. Vol. 4., 58.‒66. URL: dspace.lu.lv/dspace/handle/7/34487 ISBN 9789984457918, ISSN 2255-9779.

Raksti zinātniskos žurnālos:

Rotkale, Līva. "Species and Genus as Mutual Parts in Aristotle: a Hylomorphic Account". Pieņemts publicēšanai žurnālā Méthexis (Brill).

Rotkale, Līva. “The Form is Not a Proper Part in Aristotle’s Metaphysics Z.17, 1041b11–33”. Metaphysics, 1(1), 75–87. DOI: http://doi.org/10.5334/met.13

Recenzētas zinātniskas un citas monogrāfijas:

Vējš, Jānis Nameisis. Četras esejas par Berlinu. Zinātniskie recenzenti: Dr.phil. Līva Rotkale, Dr.phil. Jānis Taurens, Dr.phil. Ella Buceniece. Rīga : LU FSI, 2017. 165 lpp. ISBN 9789934506468.

Tulkojumi:

Aristotelis. Runas māksla — rētorika. Otrais, labotais un papildinātais izdevums. Tulk.: Ilze Rūmniece, Līva Rotkale, Vita Paparinska, Brigita Kukjalko, Mārtiņš Laizāns; zin. recenzenti: Dite Liepa, Raimonds Briedis. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2023. 344 lpp. ISBN 9789934189265.

Aristotelis. Runas māksla – Rētorika. Tulk.: Ilze Rūmniece, Vita Paparinska, Līva Rotkale, Ojārs Lāms, Mārtiņš Laizāns, Brigita Kukjalko ; zin. rec.: Dite Liepa, Raimonds Briedis ; lit. red.: Sigita Kušnere, Agita Kazakeviča. Rīga : LU Akadēmiskais apgāds, 2020. 336 lpp. ISBN 9789934185083.

1994: Filozofijas doktors (Dr. phil.)

1983–1987: Filozofijas un loģikas katedras doktorants, Latvijas Universitāte

1973–1978: Inženieris-mehāniķis, Aparātbūves un automat. Fakultāte, Rīgas Tehniskā Universitāte (RT)

Ievads loģikā

Tradicionālā loģika

Loģika

Ievads zinātnes filozofijā

Inovatīvā domāšana un argumentācija

Integrācijas seminārs: Ontoloģijas koncepcijas un epistemoloģija

Mūsdienu metodoloģiskās koncepcijas

T. Kūna zinātnes filozofija

Sociālu pētījumu metodoloģija un metodes

Epistemoloģija

Apziņas filozofija

Kačans V. Sabiedrisko attiecību koncepcijas sicioloģisko apmaiņu teoriju kontekstā. SPbSEU,2020. 668 -678 lpp.Kačans V. Par nācijas zīmola veidošanas sociokulturālo fenomenu:

starpdisciplināri aspekti. SPbSEU,2020. 27-30 lpp.

Kačans V. Par objektīvu vēsturisku zināšanu veidošanas koncepciju // Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli.BSA,R.,2019. 23-30 lpp.

Kačans V. Vēsturiskā atmiņa kā multidisciplināru pētījumu objekts. // Starptautiskas zinātniskas konferences materiāli. BSA,R.,2019. 7-22 lpp.

Kačans V. (Līdzautoribā V.Ņikforovs, N.Ņkforovs) Loģika. Stud.-met.māc.līdzeklis (Kr.val.).Rīga:BSA,2017. 

Filozofijas doktora zinātniskais grāds filozofijas vēsturē, iegūts 2015. g. Latvijas Universitātē

2013–2015: Doktora grāda pretendente, Latvijas Universitāte

2010–2013: Filozofijas doktora studiju programma, Latvijas Universitāte

2008–2010: Filozofijas maģistra studiju programma

2004–2008: Filozofijas bakalaura studiju programma

Imanuels Kants

Ļaunuma problēma

Proseminārs. D. Hjūms par cilvēka dabu

Integrācijas seminārs: Rietumu filozofijas klasisko tekstu studijas I

Integrācijas seminārs: Rietumu filozofijas klasisko tekstu studijas II

Filozofija kā sistēma I

Atmiņa un tehnoloģija

Filozofija un metode II

Sociālā filozofija II

Proseminārs: Hanna Ārente

19. un 20.gs. filozofijas vēsture

Apgaismības laikmeta filozofiskās problēmas

Šimfa, E. Kants un Huserls: kritiskais ceļš uz filozofiju kā stingru zinātni // Kants, Heidegers un dzīvespasaule, Rīga: LU FSI, 2015, 39.–51. lpp.

Šimfa, E. Teodora Celma “Subjekts un subjektivācija”. Darbs un tā vēsturiskais un filozofiskais konteksts // Celms. T. Subjekts un Subjektivācija. Rīga: LU FSI, 2014, 93.–119.lpp.

Šimfa, E. Stellung der Anthropologie in der Philosophie nach dem Weltbegriffe: Geschichtsphilosophische Perspektive // Latvijas Universitātes raksti. Filosofija. 794. sējums. Latvijas Universitāte, 2013, 53.–60. lpp.

Šimfa, E. Being Moral and Loving Oneself. Kant on Morality, Self-love and Self-conceit // Reliģiski-filozofiski raksti XVI. Rīga: LU FSI, 2013, 90.–111. lpp.

Šimfa, E. Imanuela Kanta “Tīrā prāta kritikas) (īpaši mācības par tīrā prāta antinomijām) interpretācija Pētera Zālītes disertācija: kritisks izvērtējums // Modernitātes veidošanās Latvijā filosofiskajā un ideju vēstures skatījumā. Personības un virzieni. Rīga: LU FSI, 2012, 67.–89. lpp.

Cilvēks Maksa Šēlera filozofiskajā antropoloģijā // Latvijas Universitātes Raksti. Filosofija. 777. Tagadne un klātbūtne. Latvijas Universitāte, 2011, 80.–89. lpp.

2012.–2015. g. Humanitāro zinātņu bakalaura grāds filozofijā, Latvijas Universitāte

2015.–2017. g. Humanitāro zinātņu maģistra grāds filozofijā, Latvijas Universitāte

šobrīd studē filozofijas doktora studiju programmā, Latvijas Universitātē

Kritiskā domāšana

Semiotika: retorika un attēlošana

Sporta ētika

Stepiņš T., 2019, Apsvērumi par fenomenālām īpašībām un kompleksām sistēmām // LZA Vēstis 1, 69-79

Stepiņš T., 2021, Eksperimentālās filozofijas izaicinājums un domu eksperimentu metodika // LZA Vēstis (gaidāms)

Stepiņš T., 2021, Biosemiotiska informācija: Jākobs fon Ikskils un Gregorijs Beitsons // Reliģiski-filozofiski raksti XXVIII, 116-140 (gaidāms)