Akadēmiskais centrsLU Humanitāro zinātņu fakultātē realizētie projekti 2017.– 2023. gadā.
Nr. VPP-IZM-2018/2-0002 Programmas vadītāja - prof. Ina Druviete, apakšprojekta vadītāja - prof. Andra Kalnača Apakšprojektā (2018 - 2021) iecerēta gramatikas enciklopēdiskās vārdnīcas izstrāde, kas vienlaikus būs gan gramatikas jēdzienu hierarhisks apraksts pēc ligzdu principa, gan latviešu valodas gramatiskās sistēmas apraksts vispārīgu Eiropas gramatikas apraksta tradīciju kontekstā, kā arī gramatikas, pragmatikas, kognitīvistikas, stilistikas, rētorikas u.c. saskarjomu izpēte. Apakšprojekta zinātniskās grupas kodolu veido LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas, kā arī Klasiskās filoloģijas nodaļas mācībspēki un pētnieki; projektā iekļauti arī LU HZF maģistranti un valodniecības doktoranti, kuru pētnieciskais darbs saistīts ar apakšprojekta zinātnisko ievirzi. Apakšprojekta galvenās izpildītājas - prof. Andra Kalnača, asoc. prof. Ilze Lokmane, izpildītājas - prof. Ilze Rūmniece, asoc. prof. Gita Bērziņa, doc. Inta Urbanoviča, zin. asist. Evelīna Zilgalve, doktora grāda pretendente Mg. hum. Tatjana Pakalne, zin. asist., Dr. philol. Daiga Deksne (2018-2020), doktora grāda pretendentes Mg. hum. Lauma Šime (2018-2019), Mg. hum. Jana Taperte, kā arī Mg. hum. Guna Zvīgule (2018-2019), Katrīna Narbute (2018-2019), Mg. hum. Zane Grudule (2020), Bc. hum. Klinta Mellupa (2020-2021), Paula Kļaviņa un Ieva Annele Ludborža (abas 2021).
Apakšprojekta vadītājs – prof. Andrejs Veisbergs, programmas vadītāja – prof. Ina Druviete
Projekts būtiski ietekmēs latviešu valodas lingvistisko kvalitāti un attīstību, tās pilnvērtīgu funkcionēšanu Eiropas un pasaules daudzvalodu kontekstā. Latviešu valoda atrodas spēcīgu valodas kontaktu situācijā – globālā kontaktā ar angļu valodu, iekšējā – ar krievu valodu. Turklāt plašu tulkojumu rezultātā veidojas gan tiešie, gan netiešie kontakti ar citām valodām. Kontaktvalodas ietekmē latviešu valodu dažādos veidos, īpaši leksiku, terminoloģiju, mazāk morfoloģiju, sintaksi, pragmatiskos valodas aspektus. Apakšprojektā sasniegtie rezultāti ietekmēs gan lingvistisko kvalitāti un latviešu valodas konkurētspēju Eiropas un pasaules kontekstā, gan sniegs jaunas zināšanas, kas būs izmantojamas izglītības un valodas apguves jomā, praktiskajā tulkošanā un sabiedrības izglītošanā.
Par pētniecisko grupu: lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā, zinātniskajā grupā iesaistīti Latvijas Universitātes un Ventspils Augstskolas tulkojumzinātnieki. Pētnieciskās grupas pamatu veido angļu valodas speciālisti, kas nodarbojas ar tulkojumzinātni un praktisko tulkošanu, galvenie izpildītāji – Dr. philol. Gunta Ločmele, Dr. philol. Indra Karapetjana, Dr. philol. Jānis Sīlis, izpildītāji – Dr. philol. Gunta Brjuhovecka, Dr. philol. Ivars Orehovs, Dr. philol. Laura Karpinska, Dr. philol. Guntars Dreijers, Dr. philol. Jānis Veckrācis, Mg. philol. Aija Sīle.
Lai tulkojumzinātnes jautājumus skatītu plašākā kontekstā, grupā iesaistīti arī franču valodas (Dr. philol. Astra Skrābane), portugāļu valodas (Dr. philol. Alla Placinska), krievu valodas (Dr. philol. Igors Koškins) un igauņu valodas (Mg. philol. Ērika Krautmane) speciālisti. Grupā iesaistīsies arī LU doktorante Irina Kaļiņina un pašlaik Islandes Universitātes doktorantūrā studējošais Dens Dimiņš.
Vadītājs – prof. Jānis Priede
Projekta pamatmērķis ir izveidot neatkarīgu korejiešu valodas un kultūras apakšprogrammu, radot priekšnoteikumus studiju ilgtermiņa attīstībai. Projektā plānots sagatavot un izdot mācību grāmatu korejiešu valodas apguvei vidējā līmenī, organizēt zinātniskas konferences un seminārus Korejas un Āzijas studiju pētniekiem Baltijas valstīs, popularizēt Korejas studijas, izdot ar Korejas studijām saistītu literatūru, atbalstīt maģistra līmeņa, kā arī izcilus bakalaura līmeņa studentus.
Vadītāja – prof. Māra Grudule
2017. gada rudenī Latvijas Universitātes humanitāro zinātņu fakultātē un Rakstniecības, mūzikas un mākslas muzeja filiālē Aspazijas un Raiņa mājā notika Veidenbaumam veltīta zinātniska konference. Tās ietvaros dažādu paaudžu Latvijas literatūrzinātnieki un filozofi vērtēja Veidenbauma mūža un darbības aspektus. Eseju par Veidenbauma dzeju nolasīja atdzejotājs Konnula no Tartu.
Veidojamais krājums ietvers: pirmkārt, igauņu dzejnieka un atdzejotāja Konnulas eseju par Veidenbaumu – igauņu, latviešu un angļu valodā; otrkārt, uz referātu bāzes izstrādātus zinātniskus rakstus ar kopsavilkumu tulkojumiem angļu valodā; treškārt, ilustratīvo materiālu no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja krājuma; ceturtkārt, pārskatu par Veidenbauma atdzejojumiem un dzejoļu “Kā gulbji balti padebeši iet”, “Virs zemes nav taisnības” un “Domāju es domas dziļas” dažādos laikmetos un dažādās tautās tapušus atdzejojumus.
Zinātniskais rakstu krājums iecerēts kā bāze un rosinājums jauniem pētījumiem, kā avots Veidenbauma un viņa laikmeta izziņai pedagogiem un visiem kultūrvēstures interesentiem
Vadītājs – prof. Ojārs Lāms
Projekta mērķis – 16. un 17. gadsimta Rīgas humānistu neolatīniskā kultūrmantojumu reaktualizācija, kas tiks īstenota, radot reprezentatīvu Rīgas humānistu tekstu digitālu datubāzi, kā arī veicot izvērstus pētījumus, kuros tiks analizēti šī kultūrmantojuma formāli un kontekstuāli parametri. Galvenais šī projekta mērķis ir pārvarēt pašreizējo mazaktīvo stāvokli Latvijas neolatinitātes un agrīno jauno laiku pētniecībā, lai radītu lielāku Rīgas un Baltijas humānisma atpazīstamību, padarot viņu mantojumu pieejamu, jo mazpieejamība ir galvenais iemesls, kāpēc šis renesanses humānisma atzars ir palicis mazievērots, mazpētīts un bieži vien nepētīts pat Ziemeļu humānisma un Ziemeļu renesanses kontekstā. Sasniedzot projekta mērķi, tiks atklātas Rīgas humānisma saiknes ar plašākiem renesanses laikmeta kultūras procesiem, kā arī tiks pastiprināti pētīta šī kultūrmantojuma nozīme attiecīgā laikmeta eiropeisko vērtību un identitātes recepcijā Latvijas teritorijā, kura vēl joprojām ir nozīmīga gan vēsturiski, gan mūsdienu kontekstā Latvijas un Eiropas kulturālo un ģeogrāfisko robežu identificēšanā.
Projektu īsteno starpnozaru un starpinstitūciju pētnieku grupa: galvenais izpildītājs – vadošais pētnieks Kaspars Kļaviņš (LU HZF Āzijas studiju nodaļa); izpildītāji: vadošā pētniece Aija Taimiņa (LU Akadēmiskā bibliotēka), pētniece Ingrīda Kleinhofa (LU HZF Āzijas studiju nodaļa), vadošās pētnieces Ausma Cimdiņa un Māra Grudule no LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas, pētnieks Māris Kūlis (LU Filozofijas un socioloģijas institūts), pētnieks Mārtiņš Laizāns (Bolcmana institūts Insbrukā, Austrija), pētniece Ingrīda Kleinhofa (LU HZF Āzijas studiju nodaļa), pētnieks Magnus Frish (Marburgas universitāte, Vācija), Latvijas Kultūras akadēmijas pārstāvis Raimonds Briedis, filosofijas maģistrante Kitija Mirončuka. Projekta īstenošanas gaitā plānota arī pētnieku mainība, iesaistoties vēl citiem pētniekiem atsevišķu uzdevumu veikšanai.
Projekta vadītāja – Dr. philol. Liene Kalviša (LNB)
Projekta mērķis ir izpētīt un aprakstīt Latvijas atmiņu institūciju semantiskās sadarbības potenciālu kultūras mantojuma jomā, testējot un ierosinot Latvijas situācijai atbilstošu zināšanu pārvaldības modeli/modeļus ar blakus mērķi nodrošināt heterogēnu datu sadarbspēju digitālā vidē, izmantojot strukturētas un pārbaudītas Latvijas Nacionālās bibliotēkas vārdnīcas un datu kopas, kurām ir atvērto saistīto datu potenciāls un kuras tāpēc tās ir svarīgas humanitāro un sociālo (t.sk. digitālo) zinātņu pētniekiem.
Latvijas Nacionālās bibliotēka partnerībā ar LU Humanitāro zinātņu fakultāti īsteno projekta sadaļu “Raiņa un Aspazijas kolekcija (RunA)”). Sadarbības rezultātā tiks nodrošināta radīto zināšanu pārnese uz citām atmiņu institūcijām un studiju vidi, celta studējošo kapacitāte, t.sk. ar jaunām pētniecības metodēm. Projektam būs tieša ietekme uz kultūras mantojuma tehnoloģiskās infrastruktūras attīstību un uzticamas zināšanu bāzes paplašināšanu akadēmiskajai videi u.c interesentiem.
Projektā piedalās HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas mācībspēki (prof. Ieva Kalniņa, lekt. Sigita Kušnere) un Baltu maģistru studiju programmas studenti (Inga Kapeniece, Solveiga Ķīkule).
Vadītāja – prof. Ieva Kalniņa
Pētījuma centrā ir Latvijā tapusī literatūra, kas tiek skatīta gastropoētiskā aspektā. Pētniecības objekts ir latviešu literatūra, arī Latvijas tapusī vācbaltiešu, ebreju un krievu literatūra un pavārgrāmatas. Pētījuma mērķis ir noskaidrot, kādas nozīmes un funkcijas pilda ēdiena un dzēriena, ēšanas un dzeršanas, to gatavošanas, ēdienreižu, garšas, baudas un viesmīlības (tālākajā tekstā – ēdiens) tēlojums, kā ēdiena mainīgās reprezentācijas atklāj transformācijas sabiedrībā un kultūrā, kā mainās nacionālās identitātes un pašidentitātes sociālais konstrukts literārā tekstā. Literatūrā un pavārgrāmatās ēdiens tiek raksturots ne tikai kā cilvēka elementāro vajadzību apmierinātājs, tas ir arī daudzveidīgas komunikācijas un informācijas nesējs. Pētījumam ir starpdisciplinārs raksturs, tomēr gastropoētikas rāmējums nosaka, ka ir ievērots metaliterārais un literārais konteksts.
Projekts tiek izstrādāts Latvistikas un baltistikas nodaļas Latviešu literatūras vēstures un teorijas katedrā. Tajā piedalās profesori Māra Grudule un Ojārs Lāms, lektore Sigita Kušnere, doktorants Arturs Skutelis un doktora grāda pretendents Mārtiņš Laizāns, kā arī Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas studentes Ruta Kurpniece un Diāna Kaņepe. Projektā piedalās arī citu institūciju pētnieki: galvenā izpildītāja ir Astra Spalvēna (RISEBA), krievu un ebreju literatūru pēta doc. Svetlana Pogodina (HZF Rusistikas un slāvistikas nodaļa), ebreju literatūru – Iveta Leitāne (Bonnas universitāte), lietuviešu emigrācijas literatūru Laura Laurušaite (Lietuvas Literatūras un folkloras institūts), latviešu dzeju – Ieva E. Kalniņa (LU LFMI), pavārgrāmatas – Gita Krūmiņa-Zemture (Latvijas Lauksaimniecības universitāte).
Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā (The Future of Cultural Heritage in Modern Europe/ Die Zukunft des kulturellen Erbes im modernen Europa)
ERASMUS+ programmas stratēģiskās augstskolu partnerības ietvara projekts
Stratēģiskas universitāšu sadarbības ietvaros kopš 2020. gada LU VFF tiek realizēts ERASMUS+ partnerības projekts, kurā piedalās astoņas Eiropas universitātes (Potsdama, Krakova, Atēnas, Boloņa, Rīga, Kopenhāgena, Luksemburga). Projekta partneres-universitātes sadarbībā ar kultūras atmiņas institūcijām (bibliotēkas, muzeji) tiek attīstītas zinātniski un pedagoģiski inovatīvas pieejas kultūras mantojuma aktualitātei. Projekta partneri vasaras skolās, viesprofesoru lekcijās, pētnieku vizītēs, izstāžu sagatavošanā dalās ar savu pieredzi pagātnes aktualizācijā. Projekta partneri ir Berlīnes Valsts bibliotēka, Jakoba un Vilhelma Grimmu Centrs, Jagelloņu bibliotēka Krakovā, Biblioteca Universitaria di Bologna, LNB un Grieķijas Nacionālā bibliotēka. Liels akcents projekta ietvaros ir likts tieši uz studentu un jauno pētnieku piedalīšanos. Jau notikušas vasaras skolas Krakovā (2021. gada vasara) un Boloņā (2021. gada rudens), tiek plānota vasaras skola Atēnās (2022. gada vasara), izstādes un darba grupu sanāksmes Krakovā, Boloņā, Kopenhāgenā, Luksemburgā.
Projekts "Kultūras mantojuma nākotne modernā Eiropā (The Future of Cultural Heritage in Modern Europe/ Die Zukunft des kulturellen Erbes im modernen Europa)" ir otrā posma projekts ERASMUS+ programmas stratēģiskās augstskolu partnerības ietvarā. Pirmā posma projekts "Apgaismības mēdiju prakses / Medienpraktiken der Aufklärung" Vēstures un filozofijas fakultātē tika realizēts 2017.-2019. gadā.
Projekta vadītājs no Latvijas puses: Prof. Dr. Raivis Bičevskis
Projektā piedalās: Asoc. prof. Dr. Andris Levāns, VFF FĒN un VAN maģistratūru un doktorantūru studenti
LU Vēstures un filozofijas fakultāte sadarbībā ar Tallinas Universitāti un Rostokas Universitāti uzsāk pētījumu “Zemkopība un pilskalni: seno graudaugu kultūru veidi un to dažādība Austrumbaltijā”.
Baltijas – Vācijas Augstskolu birojs 2021. gada projektu konkursā atbalstījis projektu, kas veltīts senās zemkopības aizsākumiem un graudaugu daudzveidībai Austrumbaltijā izpētei. Projekts tiks realizēts LU Vēstures un filozofijas fakultātei (VFF) sadarbojoties ar Tallinas Universitātes Arheoloģisko materiālu krātuvi (TU ARC) un Rostokas Universitātes Heinriha Šlīmaņa klasisko pētījumu institūtu (RU HSI).
Projekta mērķis ir precizēt senās zemkopības hronoloģiskos ietvarus un graudaugu dažādību Austrumbaltijā caur Asvas (Igaunija) un Ķivutkalna (Latvija) pilskalnu piemēriem. Šajos pilskalnos konstatētie graudaugi ir agrākie atrastie Latvijas un Igaunijas teritorijā, tie, balstoties uz pašu pieminekļu hronoloģiju, datējami ar vēlo bronzas laikmetu. Tomēr precīzākas ziņas par zemkopības aizsākumiem un regulāru graudaugu audzēšanu Austrumbaltijā pētniekiem joprojām trūkst. Pētījumā tiks analizētas gan makro atliekas, gan arī sēklu iespiedumi keramikas trauku lauskās, atsevišķi paraugi tiks datēti ar Radioaktīvā oglekļa (14C) datēšanas metodi.
Projektu īstenos starpdisciplināra un starptautiska pētnieku komanda, kas sastāv no arheologiem – Vanda Visocka (LU VFF), Ūve Sperlings (Uwe Sperling, RU HSI), Andrejs Vasks (LU Latvijas Vēstures Institūts), Lembi Leugas (Lembi Lõugas, TU ARC) un Hans-Jorgs Karlsens (Hans-Jörg Karlsen RU HSI) un paleobotāniķiem – Aija Ceriņa (LU Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultāte), Janta Meža (Latvijas Dabas Muzejs) un Sirī Hije (Sirje Hiie, TU). Projekta vadītāja ir LU VFF zinātniskā asistente un doktora grāda pretendente Vanda Visocka.
Pētījums “Zemkopība un pilskalni: seno graudaugu kultūru veidi un to dažādība Austrumbaltijā” tiks īstenots pateicoties Baltijas-Vācijas Augstskolu birojam, kura atbalstītos projektus finansiāli atbalsta Vācijas Akadēmiskās apmaiņas dienests (DAAD) no Vācijas Ārlietu ministrijas piešķirtajiem līdzekļiem.
Sīkāk par projektu un tā aktivitātēm iespējams uzzināt šeit:
Projekta nosaukums latviski: Institutum Herderianum Rigense: Herdera institūts Rīgā kā zinātnes tīkls Eiropas zinātnes tīklojumā (abreviatūra: HeInRi)
Projekta nosaukums angliski: Institutum Herderianum Rigense: Herder Institute in Riga as a Scientific Network in the European Science Constellation (HeInRi)
Projekta numurs: lzp-2020/2-0083
Projekta īstenotājs: Latvijas Universitāte, Vēstures un filozofijas fakultāte
Projekta vadītājs: Asoc. prof. Dr.phil. Raivis Bičevskis
Projekta īstenošanas periods: 01.12.2020.–31.12.2021.
Projekta kopējais finansējums: 100 389 EUR
Izpildītāji: Asoc. Prof. Dr. Andris Levāns / VFF; Dr. Phil. Rihards Kūlis / FSI; Mg. Phil. Krišjānis Lācis / VFF; Mg. Phil. Valters Zariņš / VFF; Bc. Phil. Katrīna Poriķe / VFF
Latvijas Zinātnes Padomes individuālo projektu iesniegumu atklātā konkursa programmā "Zinātnisko institūciju zinātnes izcilības un snieguma finansējuma nodrošinājums pētniecības specializācijas, izcilības un ietekmes stiprināšanai – vienotas akadēmiskās un zinātniskās karjeras sistēmas reformas ieviešanai un zinātnes un inovācijas lomas palielināšanai" kopš 2020. gada decembra Latvijas Universitātē tiek īstenots projekts “Institutum Herderianum Rigense: Herdera institūts Rīgā kā zinātnes tīkls Eiropas zinātnes tīklojumā” .
Projekts pievēršas izglītības centram un zinātniskai institūcijai – Herdera institūtam Rīgā (HI), kura vēsture (1921-1939) un ieguldījums modernās zinātnes ģenēzē līdz šim nav pienācīgi izpētīti nedz Latvijā, nedz pasaulē. Rīgas Herdera Biedrības dibinātais HI korespondentu vidū bija tādi zinātnieki kā M. Planks, J. J. fon Ikskils, V. Nernsts u. c. Projekta mērķis ir HI kā savam laikam pārsteidzoši labi organizēta zinātnes tīkla izpēte trīskāršā nozīmē: mērķis ir izpētīt (1) HI darbinieku saraksti ar ievērojamiem Eiropas un pasaules mēroga zinātniekiem, kā arī viņu pētījumu apspriešanu HI internā sarakstē un viņu pašu uzaicināšana uz Rīgu pētniecības un izglītības mērķu labad; (2) veikt HI sadarbības ar vairāk nekā 50 zinātniskām institūcijām Eiropā un pasaulē izpēti (un šo institūciju tīkla un šī tīkla struktūras pētījumus); (3) izpētīt HI tīklošanos Baltijas ietvaros, kā arī HI un citu Baltijas augstskolu attiecības zinātnes un izglītības jomās. Visi šie HI zinātniskās tīklošanās aspekti ar savu pētniecisku perspektīvu nav šādā pavērsienā padziļināti pētīti. Lai modinātu plašāku un īpašu interesi par HI zinātnisko mantojumu, projekta ietvaros paredzēts veikt nozīmīgāko zinātniskās sarakstes paraugu digitalizāciju, pievienojot metadatus. Tādējādi tiks sniegts jauns un inovatīvs ieskats HI materiālu bagātībā, specifikā un nozīmē modernās zinātnes ģenēzē.
Projekta ietvaros plānotas vairākas starptautiskās pētniecības datubāzēs ievietotas publikācijas (Web of Science, SCOPUS u. c.), arhīva materiālu digitalizācija un metadati, pētnieciskos rezultātus atspoguļojošas mājaslapas izveide, vairāku Latvijas mēroga pētniecisko un populārzinātnisko publikāciju izstrāde.
Projekta tīmekļvietne
Apakšprojekta mērķis ir veikt pētījumus valodas ontoloģijas jomā, kuras novietojums starp valodiski konstituētu sociālo realitāti, pirmspredikatīviem pieredzes slāņiem un valodas kreatīvas estētikas iespējām ļauj fundamentālā līmenī palūkoties uz latviešu valodas vēsturiski un sociāli tapušo konstelāciju – tās esamību faktisko valodiski sociālo prakšu līmenī, tās transformācijas iespējām un robežām, tās kvalitatīvo estētiku un problēmām politiskās varas kontekstā, kas ideju vēstures jomā dod iespēju jaunā gaismā interpretēt un dialogā ar jaunākajiem pētījumiem valodas ontoloģijā padziļināt dažādu laiku latviešu inteliģences klasiskās latviešu valodai un tās lomai veltītās idejas, kā arī izcelt vēl neievērotus slāņus un nianses kopš „Pirmās atmodas” laikiem risinātajās teorētiskajās diskusijās par latviešu valodu kā sociālu un ontoloģisku fenomenu.
Vadītājs – Dr. phil. Raivis Bičevskis. Projekta īstenošanas termiņš: 01.01.2019 – 20.11.2021
Valsts pētījumu programmas (VPP) “Latvijas mantojums un nākotnes izaicinājumi valsts ilgtspējai" ar nosaukumu "Indivīda, sabiedrības un valsts mijiedarbība kopējā Latvijas vēstures procesā: vērtību konflikti un kopīgu vērtību veidošanās vēsturisko lūzumu punktos”. Teoloģijas fakultāte projekta ietvaros izstrādā pētījumu "Latviešu luterāņu draudžu identitāšu transformācija 20. gs. 60.-70. gados Latvijas diasporā". Pētnieks – Dr. phil. Valdis Tēraudkalns. Projekta īstenošanas termiņš 3 gadi no 2018. gada decembra – 2021. gada decembrim.
“Dzimumu politikas jautājums Latvijas Evaņģēliski luteriskajās baznīcās 21. gadsimtā”, kura ietvaros bijušās Teoloģijas fakultātes pētnieku grupa pētīja aktuālo situāciju dzimumu politikas jautājumā Latvijas un ar Latviju saistītajās Evaņģēliski luteriskajās baznīcās. Ar pētījuma palīdzību pētnieku grupa vēlējās izgaismot un identificēt problēmsituācijas, to cēloņus un iezīmēt iespējamās risinājumu perspektīvas. Tāpat nozīmīgs uzdevums bija aktualizēt šo tēmu, rosinot diskusiju par to baznīcu iekšienē, draudzēs un sabiedrībā, kā arī nodrošināt jauno pētnieku ataudzi.
Projekts noslēdzās 2020. gadā un rezultējās publikācijā:
Putniņa A., Balode D. "(Ne-)redzamās sievietes: dzimte un kalpošana luteriskajā baznīcā". Reliģiski-filozofiski raksti XXIX (2021): 176 - 202.
Projekta "Zinātnes un reliģijas saderība pēcpadomju kontekstā" mērķis ir novērtēt savstarpējo sapratni starp Latvijas zinātnieku un reliģisko kopienu piederīgajiem, īpašu uzmanību pievēršot zinātniekiem, kuri sevi uzskata par ticīgiem. Tā mērķis ir arī palielināt šo savstarpējo sapratni un zinātnieku pašsapratni, attīstot resursus zinātnes un reliģijas dialogam pasākumu veidā, kas pieejams plašākai sabiedrībai. Viena no projekta aktivitātēm būs lekciju cikls, kas veltīts gan zinātniekiem, gan arī ticīgajiem aktuālām tēmām. Projekta laikā īstenotie pasākumi ne tikai informēs par zinātnes un reliģijas saderību, bet arī kalpos tam, lai meklētu iespējamus sadarbības partnerus turpmākajam darbam šajā jomā, kā arī, lai izvērtētu pieprasījumu padziļināti attīstīt šīs idejas.
Šis projekts tiek finansēts Oksfordas Universitātes Teoloģijas un reliģijas fakultātes Iana Ramzija Zinātnes un reliģijas centra (Ian Ramsey Centre for Science and Religion) projekta “Jaunie apvāršņi zinātnei un reliģijai Centrālajā un Austrumeiropā” (New Horizons for Science and Religion in Central and Eastern Europe") ietvaros.
Projekta mājaslapa.
Projekta ietvaros notiekošā lekciju cikla ieraksti pieejami Youtube kanālā.
Projekta nosaukums: "Bridging Spirituality Studies: Sources, Expressions, Unfolding Trends"
LU reģistrācijas Nr. ZD2021/21190, finansējuma kods AZ-21190-ST-N-010, kas finansēts no biedrības "Teoloģijas fakultātes atbalsta biedrība" līdzekļiem un kura īstenošanai projekta laikā tiks piesaistīti papildus līdzekļi.
Projekts tiek īstenots Latvijas Universitātē laikā no 01.09.2021. līdz 31.08.2023.
Projekts tiek realizēts pilotprojekta versijā, lai uzsāktu un attīstītu akadēmisko sadarbības un apmaiņas aktivitātes starp Pretorijas Universitāti (UP) Dienvidāfrikā un Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāti (LU TF).
Projekta mērķis ir attīstīt, stiprināt un paplašināt akadēmisko sadarbību starp abām universitātēm, akadēmiķiem, studentiem un personālu, veicinot izcilību, iedziļināšanos un akadēmiskas pētniecības izaugsmi garīguma, kultūras un teoloģijas saskarsmē.
Projekta vadītāji: prof. Dace Balode (LU TF) un prof. Christo Lombaard (UP).
Projekta mājaslapa: https://www.religionandgender.eu/
Projekts "Religion and Gender Equality: Baltic and Nordic Developments" (Reliģija un dzimumu līdztiesība: norises Baltijā un Ziemeļvalstīs) sniegs nozīmīgu ieguldījumu sociālās iekļaušanas veicināšanā, vēršoties pret dzimumu līdztiesības trūkumu dažādās dzīves sfērās, īpašu uzmanību pievēršot reliģijai un kultūrai. Projekta ietvaros tiks pētītas reliģijas un dzimtes sarežģītās attiecības un to ietekme uz dzimumu līdztiesības nodrošināšanas pasākumiem projektu īstenojošajās valstīs – Lietuvā, Latvijā, Igaunijā un Norvēģijā.
Projekta mērķis ir pētīt reliģijas lomu dzimumu līdztiesības nodrošināšanā. Tiks aplūkoti dzimumu līdztiesību veicinoši vai kavējoši attīstības virzieni Baltijas un Ziemeļvalstu sabiedrībās gan vienas reliģijas robežās, gan starpreliģiskā plāksnē. Projekts koncentrēsies uz reliģisko organizāciju dzimumu ideoloģiju ietekmi uz dzimtes politiku un līdztiesību valstīs, kurās projekts tiek īstenots.
Projekta rezultātā tiks iegūtas zināšanas par to, kā projekta dalībvalstu – Latvijas, Lietuvas un Igaunijas un Norvēģijas – kultūras un sociālajās vidēs tiek vai netiek nodrošināta dzimumu līdztiesība. Projekts sniegs ieguldījumu dalībvalstu kultūrsociālā fona, izmantotās argumentācijas un diskursa norises izpratnē. Pētījumā iegūtās akadēmiski pārbaudītās zināšanas sniegs ieguldījumu ilgtspējīgā attīstībā un veicinās veiksmīgu dzimumu politikas īstenošanu Baltijas valstīs un Norvēģijā. Projekta ietvaros atbilstoši nacionālajiem un reģionālajiem kontekstiem tiks sagatavota noteiktu pasākumu virkne projekta mērķu sasniegšanai. Sadarbojoties, pētnieki no Baltijas valstīm un Norvēģijas sagatavos rakstu sēriju, projekta rezultāti tiks prezentēti konferencēs, kā arī apspriesti vietējās kopienās, iesaistot diskusijās nevalstisko un reliģisko organizāciju pārstāvjus, studentus, vietējās un nacionālās politikas aktorus.
Projekta līguma numurs: No S-BMT-21-4 (LT08-2-LMT-K-01-036)
Projekta īstenotāji: Projektu vada Vītauta Dižā Universitātes Socioloģijas fakultāte (Lietuva), partneri - Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte, Tartu Universitātes Mākslas un humanitāro zinātņu fakultātes Teoloģijas un reliģijas studiju skola (Igaunija), Oslo Universitātes Teoloģijas fakultāte (Norvēģija).
Projekta īstenošanas termiņš: 2021. gada 1. janvāris - 2023. gada 31. decembris
Projekta līguma numurs: o S-BMT-21-4 (LT08-2-LMT-K-01-036)
Projekta zinātniskas vadītājs: LU TF dekāne, prof. Dace Balode
Projekta administratīvais vadītājs: LU TF projektu vadītāja Kristīne Briede
Projekts tiek finansēts no [EEA]/[Norway] granta 2014-2021 līdzekļiem (https://eeagrants.lv/, https://eeagrants.org/).
Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes (LU TF) akadēmiskās attīstības projekta “Reformācija šodien jeb 95 jaunas tēzes” laikā tika izveidota Facebook lapa “95 tēzes 95 dienās”, kur katru dienu tika publicēta viena Dr. Martina Lutera tēze un tās mūsdienīga interpretācija, kuru piedāvāja dažādu jomu, profesiju un pārliecību pārstāvji. Tēzes interpretēja mācītāji, mūziķi, mākslinieki, politiķi, profesori, skolotāji, mērnieki, arhitekti, dzejnieki, rakstnieki, fotogrāfi, vēsturnieki, restauratori, žurnālisti, kā arī daudzi citi. LU TF docents Juris Cālītis ir norādījis, ka ar šo projektu ir īstenots svarīgs teoloģisks konteksts, proti – ka visi cilvēki ir teologi. Svarīgi arī uzsvērt, ka šī ir pirmā reize, kad Latvijā no tik dažādām pieejām ir interpretētas Lutera tēzes, tādējādi pārrakstot tās 21. gadsimta kontekstā.
LU TF projekts “Reformācija šodien jeb 95 jaunas tēzes” veltīts Lutera 95 tēžu 500 gadu jubilejai. Projekta ietvaros tika veidots arī diskusiju cikls (“Prāts ar/vai/pret ticību”; “Vai mūsdienās var nejauši sākt reformāciju?”; “Baznīcas atbildība šodien: vai Baznīca atbild cilvēku vai Dieva priekšā?”; “95 jaunas tēzes?”), kurā tika apskatīti Lutera ieskati gan valsts un Baznīcas, gan sabiedrības un cilvēka līmeņos.
Facebook lapas “95 tēzes 95 dienās” veidošanas laikā tika uzrunāti vairāk nekā 215 cilvēki, lai viņi piedalītos projektā ar savu tēžu interpretāciju. Facebook lapā Lutera tēzes un to mūsdienīgas interpretācijas tika publicētas laikā no 31.10.2017. līdz pat 02.02.2018. Facebook lapai projekta noslēgumā bija vairāk nekā 440 sekotāju. Visas tēžu interpretācijas iespējams apskatīt Facebook lapā “95 tēzes 95 dienās”.
“Akadēmiskā personāla atjaunotne un kompetenču pilnveide Latvijas Universitātē”
Projekta mērķis ir Latvijas Universitātes un tās koledžu – Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžas un Latvijas Universitātes Rīgas medicīnas koledžas akadēmiskā personāla izaugsmes un attīstības veicināšana – jaunu pasniedzēju un ārvalstu pasniedzēju piesaiste, kā arī esošo pasniedzēju kompetenču paaugstināšana. Projekta īstenošanas termiņš ir 2018. gada novembris – 2022. gada 30. septembris.
Projektā LU VFF akadēmiskais personāls apmeklē specializētās mācības un pilnveido savas kompetences, stažējoties izdevniecībās un arheoloģiskās izpētes uzņēmumos. Projekta ietvaros darbam fakultātē tiek piesaistīti divi viesdocētāji un divi doktoranti.
Projekta ietvaros LU TF mācībspēkiem bija iespēja iegūt jaunas zināšanas, stažējoties dažādās ar teoloģijas un reliģijpētniecības jomām saistītās Latvijas organizācijās.