Akadēmiskais centrsKatra kalendārā gada sākumā – no janvāra līdz maijam – zinātniekus pulcē Latvijas Universitātes ikgadējā zinātniskā konference, kas no 2018. gada ieguvusi starptautiskas konferences statusu. Tās organizēšanā aktīvi iesaistās arī Humanitāro zinātņu fakultātes struktūrvienības, piedāvājot konferenču sekcijas tādās nozarēs kā valodniecība, literatūrzinātne, orientālistika, folkloristika, antropoloģija, filozofija, vēsture un arheoloģija, socioloģija, teoloģija un reliģijpētniecība, starpdisciplinārās zinātnes u. c.
Kopš 2011. gada janvāra vidū Humanitāro zinātņu fakultātē tiek rīkots starptautisks seminārs „Latviešu raksti un raksti Latvijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Starpdisciplinārajā seminārā piedalās valodnieki, literatūrzinātnieki, grāmatniecības vēsturnieki, kas stāsta par saviem jaunākajiem atradumiem un pētījumiem. Līdz šim savus darbus prezentējuši dažādu paaudžu pētnieki gan no Latvijas, gan citu valstu – Lietuvas, Austrālijas, Krievijas, Vācijas un Zviedrijas – augstskolas, bibliotēkas un pētniecības iestādes. Semināra atbildīgais rīkotājs – prof. Pēteris Vanags.
2023. gada 13. janvārī Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē notika 12. starptautiskais seminārs “Latviešu raksti un raksti Baltijā 16.–19. gadsimtā – pētniecības aktualitātes un problēmas”. Par semināru: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/76040/
Ikgadēja konference, kas veltīta izcilā latvista, baltista, indoeiropeista un pedagoga Jāņa Endzelīna (22.02.1973.–01.07.1961.) piemiņai, ko nepilnus divus gadus pēc Jāņa Endzelīna nāves (22.–23.02.1963) aizsāka rīkot LU HZF Latviešu valodas institūts (agrāk – ZA Valodas un literatūras institūts) un kas turpinās ik gadu ap 22. februāri. Līdz ar zinātnieka 110. gadskārtas sākās tradīcija konferencēm piešķirt tēmu raksturojošu nosaukumu. Vairākas konferences bijušas ar šaurāku tematiku, piemēram, veltītas morfoloģijai un citiem gramatikas jautājumiem (1990–1991, 1995), leksikoloģijai un leksikogrāfijai (1989, 1997, 2001), zinātnes un izglītības valodai, terminoloģijai, valodas politikai (2000, 2009, 2020), onomastikai (1988, 2004, 2021), valodas un valodniecības vēsturei (1992), dialektoloģijai (1987, 2022), valodu kontaktiem (2005), leksikogrāfijai (2019). Taču citas JEK ir ar tēmām, kas lielākoties skar visu valodas sistēmas slāņu un laikmetu pētniecību, piem., „Valodnieku un kultūras kopēju darbība un atsevišķu lingvistisku problēmu risinājumi” (1984), „Latviešu rakstu valoda un literārā valoda” (1985), „Latviešu literārās valodas attīstība (16.–20. gs.)” (1986), „Latviešu valoda gadsimtu gaitā” (1993), „Latviešu valoda. Mūsdienu problēmas” (1994), „Valodas statika un dinamika” (1996), „Valoda un tās elementi” (1998), „Valodas funkcionālie un stilistiskie aspekti” (1999), „Valodas vienību semantika un tās izpētes aspekti” (2002), „Valoda vēstures dzirnakmeņos” (2002), „Valodas struktūra un valodas vienību funkcijas” (2006), „Mūsdienu valoda mūsdienu sabiedrībā” (2007), „No skaņas un burta līdz tekstam un korpusam” (2008), „No vārda līdz vārdnīcai” (2010), „Valodas elementu cilme un attīstība” (2011), „Literārā valoda (standartvaloda) vēsturiskā, normatīvā un sociolingvistiskā skatījumā” (2012), „Baltu valodas: vēsture un aktuālie procesi” (2013), „Valoda mūsdienās, mūsdienīgums valodā” (2014), „Letonika un kultūru migrācija” (2015), „Sugasvārdi un īpašvārdi valodā un valodniecībā” (2016), „Vārds un teksts” (2017), „Valoda daudzveidībā” (2018), "Endzelīns. Valoda. Laiks" (2023), "Ģimene valodā un valoda ģimenē" (2024), "No pirmās grāmatas līdz digitālajiem tekstiem: valodas attīstība 500 gados" (2025).
Pēdējām pārdesmit JEK regulāri tiek publicēti konferences materiāli (tēzes). Uz JEK nolasīto referātu pamata veidotie raksti publicēti dažādos valodniecības izdevumos, taču vienuviet – galvenokārt divos izdevumos: 1984–1992 iznākušajā žurnālā „Valodas aktualitātes” (tajā atrodamas dažādu konferenču rubrikas, ieskaitot „Akadēmiķa Jāņa Endzelīna dzimšanas dienas atcerei veltīta konference”), kopš 1997 – žurnālā „Linguistica Lettica”.
Jāņa Endzelīna atceres dienas konferences ir galvenais ikgadējais LU HZF Latviešu valodas institūta pasākums, kas atspoguļo latviešu valodas aktuālo pētījumu stāvokli. Konferencēs tiek prezentēti un zinātniski aprobēti Latvijas un ārzemju latvistikas un baltistikas pētnieku svarīgākie darbi (piemēram, gramatikas, dialektu atlanti, vārdnīcas u. c.), notiek diskusijas, tiek apriesti nākotnes un sadarbības plāni. Tā līdz ar LU ikgadējo Artura Ozola dienas konferenci ir vienīgā regulārā Rīgas valodnieku organizētā valodniecības konference, kas apkopo baltu lingvistikas sasniegumus piecu gadu laika posmos starp Baltistu kongresiem.
Konference notiek kopš 1965. gada un ir veltījums izcilā latviešu valodnieka Artura Ozola piemiņai, tā pulcē plašu dalībnieku loku ne tikai no Latvijas, bet arī Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Zviedrijas, Norvēģijas u.c. valstīm. Konference tiek pieskaņota Artura Ozola dzimšanas dienai 18. martā, katru gadu izvēloties īpašu sinhroniskās, diahroniskās vai vispārīgās valodniecības tematu. Darba valodas tradicionāli ir latviešu, lietuviešu un angļu. Konferenci organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa.
2023. gada 58. Artura Ozola dienas konference bija veltīta Jānim Endzelīnam (1873–1961), Latvijas Universitātes ilggadējam profesoram, Baltu filoloģijas nodaļas dibinātājam, izcilajam latviešu un baltu valodu pētniekam, fundamentālo darbu „Lettische Grammatik” (1922) un „Latviešu valodas gramatika” (1951) autoram, kura 150. jubileju atzīmējam 2023. gadā.
Tematiski konference bija veltīta vienai no svarīgākajām prof. Jāņa Endzelīna pētījumu jomām – gramatikai, t. sk. vārddarināšanai, šo jautājumu aprakstam un interpretācijai gan sinhroniskā, gan diahroniskā aspektā.
58. prof. Artura Ozola dienas starptautiskajā zinātniskajā konferencē „Gramatika un vārddarināšana” tika nolasīti 42 referāti saistībā ar dažādiem gramatikas un vārddarināšanas jautājumiem areālā, tipoloģiskā, sastatāmā, kvantitatīvā aspektā latviešu un citu valodu materiālā, turklāt piedalās dažādu Latvijas, Lietuvas un Japānas augstskolu un zinātnisko institūtu pētnieki.
Simpoziju organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Anglistikas nodaļa un Lietišķās valodniecības centrs. Tas notiek reizi trijos gados kopš 2009. gada.
Simpozija mērķis ir sapulcināt zinātniekus, praktiķus un jaunos pētniekus no dažādām valodniecības, literatūras un kultūras jomām, lai radītu iespēju piedalīties diskusijās par valodas lomu starptautiskajā saziņā pasaulē. Simpozijs tiecas atklāt sasaisti starp zinātnes nozarēm, kas nodarbojas ar valodas lietojumu starptautiskajā saziņā un tās apguves izpēti, īpašu uzmanību pievēršot linvistiskās kapacitātes veidošanai starptautiskajai, zinātniskajai un profesionālajai saziņai.
2022. gada 5. simpozijs “Valoda starptautiskai saziņai” notika 28. un 29. aprīlī. Simpozija dalībniekus no vairāk nekā 30 valstīm vienoja apakštēma “Starpdisciplinārās perspektīvas: speciālā lietojuma valoda daudzvalodības un tehnoloģiju laikmetā”. Simpozijs norisinājās vienlaikus ar jauno pētnieku forumu, lai sniegtu arī studentiem un topošajiem zinātniekiem iespēju prezentēt savus pētījumus un gūt pieredzējušu speciālistu vērtējumu.
Vairāk par konferenci: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/71691/
Konferences programmu sk. konferences tīmekļa vietnē: https://conferences.lu.lv/event/2/timetable/#all
Ikgadēja pētnieku un studentu konference „Aktuāli jautājumitulkojumzinātnē” notiek kopš 2015. gada un ir veltīta tulkojumzinātnes un terminoloģijas jautājumiem. Konferenci rīko LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Tulku un tulkotāju biedrību. Konferencē piedalās gan studenti, gan jauni un pieredzējuši pētnieki ar referātiem par tulkošanas un terminoloģijas teorētiskiem un praktiskiem aspektiem. Konferences dalībnieku tēzes tiek publicētas konferences tēžu krājumā, kas pieejams arī elektroniski tīmekļa vietnē www.rakstiskatulkosana.lu.lv.
Konferenci kopš 2001. gada organizē Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Klasiskās filoloģijas nodaļa sadarbībā ar Hellēnistikas centru un Latīniskā kultūrmantojuma centru.
Kā liecina konferences nosaukums Antiquitas Viva (Dzīvā senatne), tās uzmanības lokā ir antīkās senatnes, respektīvi, Senās Grieķijas un Romas kultūrmantojums, kas dzīvīgs gan pats sevī, gan diahroni – ietekmju, pārmantojamības un interpretāciju ziņā un arvien aktuāls kā antīkās pasaules, tā citu – saskarjomu – pētniekiem. Konference pulcē pētniekus no dažādām valstīm un ikreiz veltīta īpaša temata tuvākai izpētei, piemēram, Romas tēmai (Urbs Aeterna, 2005), komismam un komiskajam (2007), izglītībai un izglītošanās aspektam (2012), vārdam tekstā un vārdnīcā (2016).
Konferences darba valodas ir latviešu un angļu.
Konferencē prezentētie pētījumi zinātnisku rakstu formā tiek apkopoti recenzētā zinātnisko rakstu krājumā Antiquitas Viva. Studia Classica.
27. – 28. aprīlī notiek 7. starptautiskā klasiskās filoloģijas konference “ANTIQUITAS VIVA 2023: tikšanās valodās, tekstos, kultūrās”.
Par konferenci : https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/77527/
7. starptautiskā klasiskās filoloģijas konference ANTIQUITAS VIVA 2023: TIKŠANĀS VALODĀS, TEKSTOS, KULTŪRĀS. Konferences programma un referātu kopsavilkumi.
Sadarbības tīklā ietilpst Mārburgas Filipa Universitāte (Vācija), Lundas Universitāte (Zviedrija), Tartu Universitāte (Igaunija), Viļņas Universitāte (Lietuva) un Latvijas Universitāte (Latvija).
Konference notiek kopš 2001. gada, un to ik gadu novembrī pēc kārtas kādā no sadarbības tīkla valstīm organizē attiecīgās dalībvalsts universitāte, izvēloties īpašu klasiskās filoloģijas un antīkās pasaules kultūrvērtību recepcijas tematu. Darba valodas ir angļu un vācu valodas.
Latvijas Universitātes klasiskie filologi konferenci Rīgā organizējuši 2004., 2010. un 2014. gadā.
Konferenci organizē LU Humanitāto zinātņu fakultātes Latvistikas un baltistikas nodaļa. Katrai konferencei ir sava virstēma, tajā tiek skatīti teoloģijas un literatūrzinātnes, reliģijas un literatūras, mākslas, teātra, kino un mūzikas mijiedarbības jautājumi, piedāvājot konkrētu, reliģisku tēmu iespaidā radītu mākslas darbu analīzi un interpretāciju aktuālā kontekstā. Pēdējos divus gadus konference notikusi sadarbībā ar Teoloģijas un reliģijpētniecības nodaļu.
Darba valodas: latviešu, angļu, vācu.
Plašāk par konferenci: https://www.hzf.lu.lv/par-mums/lu-mediji/zinas/zina/t/76441/
Dialektoloģijas lasījumi ir ikgadējs pasākums, kas notiek kopš 1997. gada rudens. Lasījumi veltīti izcilās latviešu valodnieces, dialektoloģes, ilggadējās LU profesores Martas Rudzītes piemiņai. Pasākuma norises datums tiek pieskaņots prof. M. Rudzītes dzimšanas dienai, kas ir 4. novembris, vai tuvu tam. Organizē LU Humanitāro zinātņu fakultātes Latvijas un baltistikas nodaļa, atbildīgā organizētāja – prof. Lidija Leikuma.
Apaļu profesores M. Rudzītes gadskārtu reizēs (2004. un 2014. gadā) notika plašākas starptautiskas zinātniskās konferences par baltu valodu dialektoloģijas un valodu vēstures jautājumiem. Lasījumos līdz šim piedalījušies galvenokārt latviešu dialektologi no dažādām augstskolām un pētniecības iestādēm (LU, LU LVI, Liepājas Universitāte, Daugavpils Universitāte). Ar priekšlasījumiem uzstājas gan pieredzes bagāti valodnieki, gan HZF absolventi un studenti. Pasākums beidzas ar kāda valodnieciska izdevuma vai cita veida darba, kas saistīts ar latvijas novadu runu, prezentāciju, uz ko tiek aicināti folkloristi, ģeogrāfi, mūziķi, producenti, žurnālisti u.tml. Tiek aicināti un ir piedalījušies arī teicēji no dažādām Latvijas vietām.
Konference notiek kopš 2016. gada, to rīko LU Humanitāro zinātņu fakultātes Baltu filoloģijas studiju programmu studenti. Šis notikums pulcē jaunos latvistikas (latviešu kultūras, valodas, literatūras un citu jomu) pētniekus no visas pasaules (Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Francijas, Vācijas, Čehijas, Somijas, Indijas u.c. valstīm). Konferences dalībnieki uzstājas ar saviem priekšlasījumiem, diskutē par aktuāliem jautājumiem latvistikā, kā arī iepazīst latviešu kultūru un Latvijas Universitāti īpašos sarīkojumos un ekskursijās. Darba valodas konferencē ir latviešu un angļu.
Ikgadējās starptautiskās zinātniskās konferences “Jaunākā literatūra Latvijā” mērķis ir aktualizēt jaunākās, Latvijā radītās un/vai publicētās literatūras pētniecību, atskatīties uz pēdējo gadu literārajiem jaunpienesumiem un aicināt domāt un runāt par šodienas rakstniecību.
Ziemas lasījumi notiek kopš 2015. gada un sniedz dalībniekiem iespēju pastāstīt par saviem pētījumiem, novērojumiem, kā arī dalīties ar pieredzi, kas gūta, strādājot ar dažādu nozaru tekstiem. Aplūkoto tēmu loks ir plašs, tomēr dalībnieku referātus raksturo vienots mērķis: rast risinājumus problēmām tulkošanas nozarē un celt tulkoto dokumentu un tekstu kvalitāti. Lasījumu ietvaros tiek rīkots apaļais galds, kas ir veltīts aktuālu jautājumu apspriešanai un kurā piedalās nozares speciālisti un mācībspēki. Lasījumus rīko LU HZF Sastatāmās valodniecības un tulkošanas nodaļa sadarbībā ar Latvijas Tulku un tulkotāju biedrību.