Diskusija "Vai Aspazijas daiļrade ir nacionāla?"

Dzejniecei un dramaturģei Aspazijai nupat, 16. martā, apritēja 150 gadi, un šis gads rit viņas un dzīvesbiedra Raiņa jubilejas zīmē. Ne tikai šogad, bet arī pirms vairāk kā 100 gadiem Aspazija nonākusi sabiedrības uzmanības lokā. 1893. gada 9. (21.) novembrī Rīgas Latviešu teātrī (RLT) notika Rīgas Latviešu biedrības 25 gadu pastāvēšanas sarīkojums, kurā izrādīja Aspazijas „Prologu”, 1894. gada 19. (31.) janvārī RLT notika drāmas „Vaidelote” pirmizrāde, 3. (15.) aprīlī – lugas „Zaudētas tiesības” pirmizrāde. Sabiedrība un prese virmoja – gan sajūsmā, gan diskusijās, gan – arī noliegumā. Tik strauji un spilgti literatūrā, teātrī, sabiedriskajā domā spēja ienākt vien spožs talants un personība; viņas radītais runā par latviešiem svarīgo – tātad to, kas ir nozīmīgs tautai. Diskusijas dalībnieces mēģinās rast atbildes uz vairākiem būtiskiem jautājumiem – kādi ir Aspazijas mākslinieciskie paņēmieni? Kā un kur vispārcilvēciskais kļūst par nacionālo un nacionālais par vispārcilvēcisko? Kādi ir Aspazijas daiļrades avoti un to transformācija viņas dramaturģijā? Un – vai 21. gadsimta sākumā Aspazijas daiļrade – pirms vairāk nekā / gandrīz 100 gadiem rakstītais – uzrunā latviešus? Vai tas ir latviešu stāsts? Ieeja pasākumā brīva. Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU). Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds.