LU Humanitāro zinātņu fakultātes macībspēki veidoja atsevišķu darba sekciju Aristoteļa “Rētorikas” izpētē jūlija nogalē Tībingenas universitātē starptautiskajā rētorikas un tās vēstures jautājumu biennāles konferencē. Profesori Ilze Rūmniece, Vita Paparinska, Ojārs Lāms un zinātniskais asistents Mārtiņš Laizāns pasaules rētorikas speciālistu auditorijai piedāvāja LU projekta “Literatūrzinātnes un lingvistikas antīkie avoti” ietvaros topošā Aristoteļa teksta latviešu tulkojuma un komentējuma teorētiskos un metodiskos problēmjautājumus.

Tībingenas universitāte ir vērtīga vieta rētorikas vēstures (ISHR – International Society for the History of Rhetoric) speciālistu pulcēšanai, jo tieši šajā universitātē pirms 500 gadiem tika atvērta rētorikas nodaļa. Vēl joprojām Tībingenas universitāte ir vienīgā Vācijā, kur rētorikas studijas atrodas īpašā, atsevišķā pozīcijā. Mūslaikos vairāk kā jebkad agrāk rētorika un tās vērtību izpēte, kas vistiešāk izriet no tās vēstures,  ir svarīga joma. Vārda/vārdu nozīme, to iedarbības spēks sarežģītajā un pamatīgi tehnoloģizētajā ziņu/tekstu laikmetā bieži spēlē izšķirošu lomu kā informācijas uztverē un novērtēšanā, tā tās tālākizmantošanā un lēmumu pieņemšanā, attiecīgas rīcības izvēlē. Baltijas valstu universitāšu pārstāvniecība ISHR biennālē, kur rētorikas problemātiku prezentēja speciālisti no visas pasaules (ķīniešu rētoriķus ieskaitot), bija saredzama: no Tartu bija divi referenti, bet trīs Viļņas universitātes kolēģi veidoja atsevišķu sekciju – tāpat kā rīdzinieki. Lieki bilst, ka rētorikas jautājumu galvenie pētnieki ir klasiskie filologi. Nudien, Aristotelis un citi antīkās senatnes filologi rētorikas divriteni izgudrojuši - un labi, precīzi izgudrojuši. Ne velti starptautiskā sabiedrība interesējas pirmkārt un vairāk par rētorikas vēsturi – tā ir stabila bāze arī mūslaiku runām un tekstveides pamatprincipiem.

Share