Latvijas Zinātņu akadēmija katru gadu piešķir četras gada balvas jaunajiem zinātniekiem. Šogad Zentas Mauriņas balvu literatūrzinātnē un filozofijā saņēma Arnis Koroševkis, LU HZF Baltu filoloģijas maģistra studiju programmas absolvents, par darbu “Andreja Upīša literārā darbība no 1899. gada līdz 1909. gadam”.

Arņa Koroševska darbs “Andreja Upīša literārā darbība no 1899. gada līdz 1909. gadam” ir inovatīvs, teorētiski pamatots un literatūrvēsturiski dziļš pētījums par Andreja Upīša darbības sākumposma darbiem, kuri mūsdienās ir salīdzinoši mazzināmi teksti, tomēr tie spilgti atsedz jaunā rakstnieka meklējumus un daiļrades ģenēzi. Tas ir arī pētījums latviešu reālisma literatūras vēsturē,  kuras  pētniecība beidzamos 20 gados Latvijā palikusi citu virzienu ēnā, bet Rietumeiropas pētījumos reālisma literatūra atkal ir interesanta, Arņa Koroševska darbs iekļaujas jaunajās pētniecības tendencēs. Arņa Koroševska interese par Andreja Upīša darbiem ir pastāvīga un dziļa. Arnis semestra darbā „Reālisma un naturālisma transformācijas Andreja Upīša romānos „Ziemeļa vējš” un „Sieviete””, kurš ieguva godalgu Kārļa Dziļlejas fonda studentu zinātnisko darbu konkursā, uzsāka A. Upīša prozas pētniecību. Bakalaura darbs bija veltīts  reālisma iezīmēm  Andreja Upīša romānos „Sieviete” un „Zaļā zeme”. Arnis Koroševskis pēc tā aizstāvēšanas kļuva  par pirmo Vītola fonda Imanta Ziedoņa piemiņas stipendijas ieguvēju. Pēc bakalaura grāda iegūšanas Arnis Koroševskis sāka strādāt A. Upīša memoriālajā muzejā, kurā noteikti nepieciešams jauns, atraktīvs, teorētiski spēcīgs un ieinteresēts pētnieks. Arnis ir jau organizējis divas konferences, kas veltītas neideoloģizētai A. Upīša daiļrades izpētei, šogad aprīlī tika izveidots lekciju cikls „Noveļu krājumam „Kailā dzīvība” – 90”. Arnis Koroševskis regulāri darbojas literatūras kritikā, publicējoties ubisunt.lv, “Latvju Teksti”, “Domuzīme” u. c. Lai Zentas Mauriņas balva palīdz Arnim Koroševskim latviešu literatūras pētniecībā!

Share