Par Kurzemes dzejnieka Kristofora Fīrekera 400.jubileju

Kristofors Fīrekers (Fürecker, 1615?-1685?)  ir dzimis Neretas mācītāja ģimenē, mācījies Tartu un Leidenes universitātēs, bet laikam gan teoloģijas studijas nav beidzis un mūža lielāko daļu strādājis par mājskolotāju Džūkstes, Dobeles un Tukuma apkaimē. Pēc darba Pienavas muižas pārvaldnieka ģimenē Fīrekers pārgājis dzīvot uz Tukuma mācītājmuižu. Domājams, ka Tukuma baznīcā viņš ir arī apbedīts. Fīrekers ir viens no retajiem  Baltijas vācu kultūras darbiniekiem, kura sieva ir bijusi latviete. Kristofors Fīrekers ir pētījis latviešu valodu un vācis materiālus vārdnīcai. Izmantojot viņa manuskriptu, 1685. gadā tika publicēta pirmā plašākā latviešu valodas gramatika. Tomēr vislielākie nopelni Fīrekeram ir latviešu dzejas vēsturē – ap 180 garīgas dziesmas, no kurām lielākā daļa ir brīvi tulkojumi no vācu valodas. Ar ko tās ir īpašas? Pirmkārt, viņa dziesmas ir ritmizētas un atskaņotas, otrkārt, labskanīgas un muzikālas, treškārt saturiski izteiksmīgas, ceturtkārt, latviskas – Fīrekers ir izmantojis latviešu tautasdziesmām raksturīgo formu, atkārtojumu veidošanas paņēmienus un pat lāpāmo vokāli, kā arī licis lietā latviešu frazeoloģismus. Visu šo iemeslu dēļ Fīrekera tulkojumi nereti ir spilgtāki, klausītāja ausij un dziedātāja prātam tīkamāki, nekā to vācu oriģināli. Latviešu literatūras vēsturē Fīrekers pamatoti ir dēvēts par latviešu dzejnieku tēvu. No Fīrekera un viņa tradīcijas turpinātāju, baroka laikmeta dzejnieku garīgajām dziesmām  izaug arī latviešu pirmās paaudzes dzejnieku priekšstati par poētiku. Savukārt garīgo dziesmu ietekme latviešu nacionālajā dzejā ir jūtama vēl līdz 20. gadsimta sākumam. Lai gan viņa dzimšanas gads un diena precīzi nav zināmi, tiek pieņemts, ka Fīrekers nācis pasaulē ap 1615.gadu un šogad tātad viņam varētu būtu 400.jubileja. Piemiņas pasākumu Tukuma baznīcā ievadīs mācītāja Mārča Zeiferta uzruna; to turpinās šo rindu autores priekšlasījums par Fīrekera garīgajām dziesmām un viņa dzeja LU HZF Latvistikas un baltistikas nodaļas un Latvijas Kultūras akadēmijas studentu lasījumā. Piemiņas brīdi noslēgs Fīrekera dziesmu kopīga dziedāšana un burtnīcas “Kurzemes dzejnieks Kristofors Fīrekers”, kuru tikko laidis klajā LU Akadēmiskais apgāds, atvēršana.