"Slavenais pilots zināšanu jūrā," tā sinologu, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas pasniedzēju Pēteri Pildegoviču nodēvēja Ķīnas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs (Hu Yeshun) astoņu gadu darba "Lielās ķīniešu-latviešu vārdnīcas" atvēršanas svētkos, kas norisinājās 29.septembra vakarā LU Lielajā aulā.

Neatlaidīgs darbs Atklājot svētku pasākumu, LU Humanitāro zinātņu fakultātes Āzijas studiju nodaļas profesors Leons Taivāns atcerējās padomju laika astoņdesmitos gadus, kad viņam bija iespēja piedalīties krievu-ķīniešu vārdnīcas sastādīšanā. Tolaik pie tās strādājuši 33 autori, kuru aptuveni trīsdesmit gadu darbs beigās bija mērāms trīs vārdnīcas sējumos. Turpretī „Lielā ķīniešu-latviešu vārdnīca”, veiksmīgi tiekot pāri sarežģījumiem astoņu gadu darba procesā un pateicoties sinologa Pētera Pildegoviča neatlaidībai, ieraudzīja dienasgaismu. „Man ir tas gods prezentēt šo ievērojamo akadēmisko vārdnīcu akadēmiskajai publikai,” klātesošos uzrunāja L.Taivāns. „Vārdnīca ir pierādījums tam, ka sinoloģija Latvijā beidzot ir nobriedusi un atklāj mums Ķīnas kultūru visā tās pilnībā.” Savukārt LU rektors Mārcis Auziņš, sveicot autoru, atcerējās, ka pirms vairākiem gadiem ir pavadījis sešus mēnešus Ķīnā. Tolaik rektors vēlējies apgūt vismaz ķīniešu valodas pamatus, kas noderētu ikdienas komunikācijā, bet atdūries pret valodas neiedomājamo sarežģītību. „Es novērtēju Pētera Pildegoviča milzīgo darbu, jo vārdnīcas saturu viņš sagatavoja gandrīz viens pats. Šī vārdnīca ir ne vien nopietns un nozīmīgs ieguldījums ķīniešu valodas studiju vides uzlabošanai Latvijā, bet arī nenovērtējams pienesums Latvijas un Ķīnas savstarpējo attiecību attīstībā, jo valoda ir saziņas pamats,” uzsvēra M.Auziņš. Veltījums „pilotam” Tā kā vārdnīcas tapšanā projektu atbalstīja arī Ķīnas vēstniecība Latvijā, ar savu klātbūtni vārdnīcas atvēršanas svētkus pagodināja arī Ķīnas vēstnieks Latvijā Hu Ješuņs (Hu Yeshun). Vēstnieks augstu novērtēja paveikto un izteica dziļu pateicību vārdnīcas autoram, nodēvējot viņu par „pilotu zināšanu jūrā” pašsacerētā iedvesmojošu vārdu dzejolī, kas veltīts Pēterim Pildegovičam. „Izdotā vārdnīca ir nenovērtējams ieguldījums Latvijas un Ķīnas savstarpējo attiecību veicināšanā, ko kopīgām pūlēm esam paveikuši,” atzina H.Ješuņs. Vēstnieks izteica apbrīnu par to, ka ķīniešu valodu Latvijā ir iespējams apgūt gan trīs augstskolās, gan arī divās vidusskolās, kas ir ievērojami daudz, ņemot vērā valsts mērogu. Instruments nezināmā atklāšanai Apjomīgo darbu pie vārdnīcas atbalstīja arī Latvijas Republikas Ārlietu ministrija. „Valoda ir nepieciešama, lai veidotos abpusēja saprašanās. Diplomāti zina, cik svarīgi ir runāt vienā valodā. Un tieši vārdnīca dod šo iespēju runāt vienā valodā,” skaidroja LR Ārlietu ministrijas valsts sekretārs Andris Teikmanis, paužot pateicību par paveikto. Izglītības un zinātnes ministre Tatjana Koķe, sveicot autoru ar sarkanu rožu pušķi, piesauca viedā Konfūcija vārdus. „Konfūcijs reiz ir teicis, ka tas, ko tu zini, ir jāpatur atmiņā, bet tas, ko tu nezini, pašam jāatklāj. „Lielā ķīniešu-latviešu vārdnīca” ir lielisks instruments, lai atklātu to, ko vēl nezinām,” atzina T.Koķe. „Tas nav darbs, bet gan dzīve, kas ir veltīta šī patiesā dārguma radīšanā, kas nākotnē kalpos arī kā informatīvs avots, lai izprastu pagātnes notikumus.” Veltījums sinologiem Latvijā Pirmo reizi ar Ķīnu vārdnīcas autors Pēteris Pildegovičs saskāries bērnībā. 1949.gada 1.oktobri viņa tēvs mājās pārnācis ar laikrakstu „Cīņa”, sakot, ka uz kartes no tās dienas esot jauna valsts – Ķīna. Tolaik Pēteris Pildegovičs vēl nevarēja iedomāties, kādu lomu šī valsts reiz spēlēs viņa profesionālajā dzīvē.  „Arvien biežāk man nācās saskarties ar to, ka tulkojuma procesā ir nepieciešami komentāri un ka ar formālu vārdu atveidu nemaz nepietiek,” skaidro P.Pildegovičs. „Tagad nododu jūsu vērtējumam savu darbu, sakot paldies Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes Orientālistikas katedrai un Latvijas Universitātes vadībai par morālu atbalstu, kas ļāva distancēties no ikdienas kņadas un nodoties darbam.” Pats sinologs vārdnīcas atvēršanas svētkus nodēvēja par priecīgu notikumu, piebilstot, ka dienas traucas apbrīnojamā ātrumā un ka nav nemaz pamanīts, cik ātri patiesībā ir pagājis laiks. „Pirmkārt, tas ir mācību līdzeklis studentiem. Otrkārt, tā ir rokasgrāmata zinātniekiem. Treškārt, tā ir galda grāmata tiem, kas ķīniešu valodu nezina, bet vēlas to iepazīt,” tā sava astoņu gadu darba augļa izmantojamību skaidro autors, uzsverot, ka pats viņš pieder gan Latvijai, gan Ķīnai.

Share