Atskats uz 50. prof. A. Ozola dienas starptautisko zinātnisko konferenci "Vispārīgā valodniecība: valodas sistēma un lietojums"

Kā redzams, šogad konference bija saistīta ar divām apaļām jubilejām. Vispirms – šī bija jau 50. reize, kad tika rīkota prof. A. Ozola dienas konference. Kā, atklājot konferenci, minēja LU HZF Latviešu un vispārīgās valodniecības katedras vadītāja prof. Andra Kalnača, 1965. gada 18. martā, pirmajā prof. A. Ozola dienas konferencē, valodniece Alīse Laua, tolaik Latviešu valodas katedras vadītāja, vēlējusi, lai šī diena kļūtu par valodnieku kopā sanākšanas un radošā darba atskaites dienu. Šo – jau piecdesmito – konferenci apmeklējušie valodnieki ar prieku vienojās, ka vēlējums ir piepildījies. Otra apaļā jubileja, kas tika pieminēta šajā konferencē, ir valodnieces E. Soidas 90 gadu jubileja, tādēļ vairāki referāti bija veltīti tieši E. Soidas personībai un zinātniskajai darbībai. No šiem īpaši izceļams Dr. philol. Sarmas Kļaviņas, savulaik LU Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas, vēlāk Baltu valodu katedras vadītājas un daudzējādā ziņā E. Soidas pēcteces, referāts par E. Soidas akadēmisko darbību un devumu Latvijas zinātnei un izglītībai, no kura varējām uzzināt daudz faktu, aplūkot neredzētus fotoattēlus un dzirdēt sirsnīgas atmiņas. Konferences atklāšanas plenārsēdē piedalījās arī LU emeritētā profesore, Dr. habil. philol. Inta Freimane ar referātu „Valodas līdzekļu semantiskā motivācija”, paužot pārdomas (un šis vārds – starp citu – kļuva par vienu no konferences atslēgvārdiem, jo liela daļa dalībnieku kolēģiem piedāvāja tieši savas pārdomas par pētījamo jomu un aicināja uz diskusiju) un valodniecības literatūrā pausto atziņu analīzi par valodas līmeņu teoriju. Asoc. prof. Ilze Lokmane piedāvāja ieskatu E. Soidas izpratnē par vārdkopu reducēšanos, savukārt fakultātes dekāne prof. Ilze Rūmniece stāstīja par verbālelementa saliktieņiem sengrieķu valodā, jo E. Soida taču bija pasniedzēja baltu filoloģijas studentiem, kuri senāk apguva arī sengrieķu valodu. Arī pārējie konferences dalībnieki referēja par tēmām, kas ciešāk vai ne tik cieši saistītas ar E. Soidas zinātniskajām interesēm – vārddarināšanas, gramatikas un vispārīgās valodniecības jautājumiem. Konferences darbs lielākoties noritēja divās paralēlās sekcijās, un abās dienās kopā tika nolasīti 43 referāti. Dalībnieki bija ne tikai no dažādām Latvijas augstskolām un institūcijām, bet arī no Lietuvas, Polijas, Somijas, Japānas. Starp referentiem bija arī daudz doktorantu un jauno valodnieku, un, kā konferences noslēgumā norādīja Baltu valodniecības katedras prof. Pēteris Vanags, tāpat kā jau pieredzējušajiem kolēģiem prieks par jaunām idejām, tā nesenāk sākušajiem prieks dzirdēt kolēģu pārdomas un ieteikumus. Visplašāk zināms noteikti ir E. Soidas devums vārddarināšanas jomā, un šī arī bija visplašāk pārstāvētā tematika konferencē – par to tika nolasīts kopā 17 referātu, kuros autori analizēja gan mūsdienu latviešu un lietuviešu valodas priedēkļu un piedēkļu atvasinājumus, gan vārddarināšanas īpatnības senajos tekstos, kā arī sengrieķu un latīņu valodas vārddarināšanas problemātiku un aplūkoja vēl citus jautājumus. Vairāki referāti bija veltīti arī valodu apguves tematikai, kā arī leksikai un leksikogrāfijai. Konferences laikā LU Bibliotēkas Humanitāro zinātņu bibliotēkā ar tās vadītājas Aldonas Volkovas laipnu gādību tika atklāta izstāde „Emīlijai Soidai – 90”, kur vēl līdz šīs nedēļas beigām būs apskatāmas E. Soidas grāmatas un disertācija, mācību grāmatas un materiāli, kuru izstrādē un tulkošanā viņa piedalījusies, kā arī vairāki E. Soidas vadītie diplomdarbi. Lai arī, kā tika pausts vairāku konferences dalībnieku atmiņās, E. Soida aktīvās pedagoģiskās un administratīvās darbības dēļ nepaguva sagatavot tik daudz publikāciju, kā mūsdienu valodnieki to varētu vēlēties, tomēr izstādē ir gana daudz vērtīga, ko aplūkot. Paldies konferences rīkotājiem par uzņēmību un viesmīlību, paldies dalībniekiem par vēlēšanos dalīties savu pētījumu rezultātos un pārdomās, un, galvenais, – doc. Intas Urbanovičas vārdiem – paldies Emīlijai Soidai par idejām, jo bez tām tik saturiski bagāta un daudzveidīga konference nevarētu izdoties.