Šogad "Ēnu dienās" izvēlējos būt par Latvijas Universitātes Āzijas studiju pasniedzēja "ēnu". Diena sākās ar kopīgu pulcēšanos Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē. Ierados ļoti laicīgi, tāpēc, gaidot pārējās "ēnas", man bija iespēja pavērot fakultātes gaiteņos notiekošo. Jau ienākot ēkā, mani uzrunāja atmosfēra, kāda tur valda. Studenti kā darba bites raitā solī pārvietojās pa vestibilu, ik pa laikam draudzīgi uzsmaidot garāmgājējiem.

Pēc īsa brīža mūs vestibilā sagaidīja koordinatore Līva Bodniece, kura mūs aizrautīgi iepazīstināja ar dienas plānu. No sākuma tikāmies ar dekāni prof. Ilzi Rūmnieci, izstāstījām to, kāpēc esam motivētas šo dienu un varbūt arī studiju laiku pavadīt tieši Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātē.

Tālāk tikām uzticētas saviem "Ēnu dienas" vadītājiem - personām, kuras ēnosim. Konkrētāk, Āzijas studiju "ēnas" sekoja lietvedei Janai Ādminei,  lai uzzinātu visu nepieciešamo informāciju par darbu un studiju norisi. Mazliet vēlāk man bija dota iespēja ēnot Japāņu valodas pasniedzēju Kaiširo Kanno. Pārsteidzoši likās tas, ka viņa latviešu valoda bija ļoti skaidra ar ļoti minimālu akcentu. Pasniedzējs man sniedza atbildes uz dažādiem intervijas jautājumiem, kāpēc jauniešiem mūsdienu multikulturālajā pasaulē būtu jāapgūst tieši Japāņu valoda, kā arī par to, ar kādiem izaicinājumiem, uzdevumiem ikdienā sastopas tieši šīs profesijas pārstāvis. Varu apgalvot, ka Kaiširo Kanno entuziasma netrūkst, par ko mani arī pārliecināja studenti,  kuri darbojās ar lielu atdevi, apgūstot Uzlecošās saules zemes valodu.

Vēl mēs ielūkojāmies Austrumāzijas pētniecības centra bibliotēkā. Pirmo reizi vienuviet redzēju tik daudz grāmatu korejiešu, japāņu, ķīniešu valodās. Latvijas Universitāte var lepoties ar tādu bagātību. Pēcpusdienā sekoja lekcija par Indiju pie profesora Leona Taivāna. Par to, ka lekcija bija vairāk kā izdevusies, manuprāt, liecināja tas, kāds klusums valdīja telpā, kurā tā notika, jo neviens neizrādīja vēlmi sarunāties ar kursabiedru vai nodarboties ar blakus lietām. Deviņdesmit minūšu lekcija, kas ir vairāk kā divas reizes ilgāka par mācību stundu vidusskolā, likās aizraujoša, nenogurdinoša un produktīva, kas uz mani atstāja ļoti pozitīvu iespaidu par pasniedzēja darba kvalitāti un studentu ieinteresēšanas prasmi.

"Ēnu dienas" izskaņā devāmies pie dekānes dalīties ar iespaidiem, kurus guvām. Esmu pateicīga Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātei par iespēju iepazīt studiju procesu un pasniedzēja ikdienu. Iesaku visiem skolēniem izmantot šo iespēju, jo tikai redzot konkrētās profesijas pārstāvja darba ikdienu un studiju vidi ir iespējams to objektīvi novērtēt. Sirsnīgs paldies atraktīvajai un radošajai fakultātes komandai! Šī bija "Ēnu diena" visā spožumā!

Share