Academic Centre
Visi interesenti laipni aicināti 9. decembrī plkst. 17.00 Jāņa Akuratera muzejā, Ojāra Vācieša ielā 6a, uz lekciju „Nemierīgie modernisti”, kuru lasīs Mg. philol. Sigita Kušnere (LU).
Lekcijas anotācija:
Modernisma laikmeta aizsākumi latviešu literatūrā sakrīt ar to visaptverošo nemieru, ko rada 1905. gada revolūcija – tās priekšvēsture un skarbā izskaņa, bet tas ir tikai viens no nemiera rosinātājiem, līdzās šiem politisko brīvību un tiesību jautājumu raisītajiem satraukumiem minamas arī jaunās morāles normu interpretācijas, sieviešu tiesību jautājumi, dievatziņas neviennozīmīgie traktējumi u. c. Liela nozīme latviešu jaunās paaudzes literātu pasaulskatījuma izveidē ir Rietumeiropas un Krievijas modernisma literatūras darbiem, kuros līdzās mīta simboliskajam traktējumam savu vietu gūst gan Nīčes paustā doma par dieva nogalināšanu, gan Freida skatījums uz cilvēka slēpto apziņas slāņu darbības principiem un vēl daudzas citas idejas. Visa šī dažādo ideju un ietekmju gūzma pārņem savā varā latviešu jaunās literatūras radītājus, kas līdztekus vēlmei būt moderniem, būt saskaņā ar Eiropas kultūras tendencēm, sirgst ar bailēm no provinciālisma, kas dažbrīd ar viņiem izspēlē nelāgus jokus. Tajā pašā laikā viņi jūt arī savdabīgu misijas apziņu un atbildību par latviešu literatūras un kultūras turpmāko attīstības ceļu – tas gulst uz šiem jaunajiem censoņiem gan kā liels gods, gan kā dažbrīd pārlieku smaga nasta. Viktors Eglītis, Jānis Akuraters, Edvarts Virza, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Valdemārs Dambergs un vēl daudzi citi – viņi radīja modernās latviešu literatūras principus, kas iespējams, mūsdienās šķiet dažbrīd neveikli, dažbrīd nepārdomāti vai pārspīlēti, tomēr šis nemiera laikmets noteica to, kāda būs neatkarīgās, okupētās un atjaunotās Latvijas literatūra un izpratne par tās vērtībām, kvalitātēm un to, kas vispār ir modernisms latviešu literatūrā. Ieeja pasākumā brīva. Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)
Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds
Tuvāka informācija pa tālruni 67619934 vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv, ieva.kalnina@lu.lv
Modernisma laikmeta aizsākumi latviešu literatūrā sakrīt ar to visaptverošo nemieru, ko rada 1905. gada revolūcija – tās priekšvēsture un skarbā izskaņa, bet tas ir tikai viens no nemiera rosinātājiem, līdzās šiem politisko brīvību un tiesību jautājumu raisītajiem satraukumiem minamas arī jaunās morāles normu interpretācijas, sieviešu tiesību jautājumi, dievatziņas neviennozīmīgie traktējumi u. c. Liela nozīme latviešu jaunās paaudzes literātu pasaulskatījuma izveidē ir Rietumeiropas un Krievijas modernisma literatūras darbiem, kuros līdzās mīta simboliskajam traktējumam savu vietu gūst gan Nīčes paustā doma par dieva nogalināšanu, gan Freida skatījums uz cilvēka slēpto apziņas slāņu darbības principiem un vēl daudzas citas idejas. Visa šī dažādo ideju un ietekmju gūzma pārņem savā varā latviešu jaunās literatūras radītājus, kas līdztekus vēlmei būt moderniem, būt saskaņā ar Eiropas kultūras tendencēm, sirgst ar bailēm no provinciālisma, kas dažbrīd ar viņiem izspēlē nelāgus jokus. Tajā pašā laikā viņi jūt arī savdabīgu misijas apziņu un atbildību par latviešu literatūras un kultūras turpmāko attīstības ceļu – tas gulst uz šiem jaunajiem censoņiem gan kā liels gods, gan kā dažbrīd pārlieku smaga nasta. Viktors Eglītis, Jānis Akuraters, Edvarts Virza, Jānis Jaunsudrabiņš, Kārlis Skalbe, Valdemārs Dambergs un vēl daudzi citi – viņi radīja modernās latviešu literatūras principus, kas iespējams, mūsdienās šķiet dažbrīd neveikli, dažbrīd nepārdomāti vai pārspīlēti, tomēr šis nemiera laikmets noteica to, kāda būs neatkarīgās, okupētās un atjaunotās Latvijas literatūra un izpratne par tās vērtībām, kvalitātēm un to, kas vispār ir modernisms latviešu literatūrā. Ieeja pasākumā brīva. Projekta vadītāja: Dr. philol. prof. Ieva Kalniņa (LU)
Projektu finansē Valsts Kultūrkapitāla fonds
Tuvāka informācija pa tālruni 67619934 vai e-pastu: akuraters@memorialiemuzeji.lv, ieva.kalnina@lu.lv
