Ar ko aktierdarbs Dailes teātrī atšķiras no darba Jaunajā Rīgas teātrī? Kāpēc aktieriem nepatīk, ja pēc izrādēm aplaudē stāvot kājās? Ko aktieri meklē recenzijās un ko kritiķi raksta par viņiem? Ko aktieri domā par postdramatisko teātri un savu vietu tajā? Kāda bija Baibas Brokas pēdējā redzētā izrāde, kur spēlē Juris Žagars? Šie ir tikai daži jautājumi, uz kuriem tika meklētas un rastas atbildes radošajā konferencē-seminārā 2016. gada 22. februārī HZF telpās.

Seminārā aktīvi piedalījās 5 aktieri ­– Baiba Broka, Juris Žagars, Gundars Grasbergs, Lauris Dzelzītis un Dana Čerņecova. Konference-seminārs bija strukturēts 3 blokos. Pirmajā blokā tika aktualizēti un apskatīti dažādi aktiera radošā darba aspekti. Ar saviem ziņojumiem un jautājumiem diskusijai uzstājās Lauma Abramoviča, aktualizējot etīžu nozīmi aktierdarbā un izrādes veidošanā; Ilze Ļaksa-Timinska, stāstot par aktieru štampiem; Ieva Rodiņa ar savu ziņojumu par problēmām atveidot vēsturiskās personas; Zane Radzobe ar savu mini lekciju par postdramatisko teātri un aktiera funkcijām tajā. Aktieri aktīvi iesaistījās diskusijās un atklāja neskaitāma grūtības, ar kurām viņi ikdienā ir spiesti saskarties. Otrajā blokā jautājumi bija veltīti aktieru darba atspoguļojumam recenzijās. Atis Rozentāls iepazīstināja ar īsrecenziju formu un kritiķu štampiem, rakstot par aktieriem tajās; Līvija Dūmiņa salīdzināja latviešu un krievu recenzijas; Juta Ance Romberga aktualizēja jautājumu par klasiska tēla mainīšanu un stāstīja par recenzijām Anglijā; Lauma Mellēna, stāstot par Baibu Broku dažādās recenzijās, nonāca līdz diskusijai par PR un aktieriem. Lai gan laiks ritēja ļoti strauji, diskusijas nerimās un aktieri turpināja dalīties ar savu pieredzi un aizrautīgi diskutēt par dažādiem jautājumiem. Trešajā blokā visi jau bija mazliet noguruši, bet joprojām azartiski klausīties un diskutēt par aktieru darba un personības atspoguļojumu portretos. Šajā daļā ar savu pozitīvo un negatīvo pieredzi aktiermonogrāfijās dalījās Līga Ulberte; Maija Uzula-Petrovska aktualizēja, kādi ir ticami un neticami avoti, lai rakstītu par aktieriem; Edīte Tišheizere dalījās ar savu pieredzi darbā ar dažādiem avotiem, bet Guna Zeltiņa atklāja, kā ir dzīvot kopā ar aktieri, lai varētu uzrakstīt grāmatu par viņu. Visas diskusijas vadīja Silvija Radzobe, aktīvi iesaistīdamās gan jautājumu uzdošanā, gan jaunu tēmu ģenerēšanā. Kopumā gandrīz 6 stundas ilgais pasākums deva daudz jaunas zināšanas un emocijas gan referentiem, gan skatītājiem/klausītājiem un, cerams, ka arī pašiem aktieriem.


Share