Iemācies maizi, kukainīt!

Šī gada 11. aprīlī studenti kopīgi ar mācībspēkiem devās uz ceptuvi “Donas” pie saimnieces Ilzes Briedes Smiltenes novada Blomes pagastā, kurā praktiski apguva maizes cepšanas māku un  tās nozīmi cilvēka dzīves ritumā un tradīcijas kontekstā.  Latvijas rudzu maize ir ne tikai avots, no kura cilvēkiem spēku smelties, tā ir arī  daļa no mūsu identitātes.  Abra, kurā studentiem bija arī iespēja kārtīgi izmīcīt mīklu un noritināt savas trīs sviedru lāses, bija teju 100 gadus veca, piedzīvojusi vairākas cepēju paaudzes un nekad neapstājusi sevī raudzēt vienu no mūsu lielākajām bagātībām – maizi.  Ievērojot dažādus rituālus, kā maizītes glaudīšana abrā pret saulīti, bet uz galda pa saulīti, atdzīvinot tās enerģētisko potenciālu, jaunajiem pētniekiem  izdevās piepildīt cepli ar kukulīšiem, ko vēlāk aizvest saviem mīļajiem mājās. Savās pārdomās par braucienu dalās arī  bakalaura studiju programmas studente Karlīne Pilābere: “No maizes ceptuves apmeklējuma visvairāk, šķiet, atmiņā paliks pati saimniece Ilze - smaidīga, laipna, bet tajā pašā laikā jūtams, ka īsta mājas valdniece, kas pārzina visu saimniecību. Saules pielietajā ceptuvē ienākot sajūties gaidīts, pārņem siltums, jo pie pavarda rosās omulīgā saimniece, - ne velti saka, ka mājas auru rada sieviete - un "Donās" tas ir labi redzams! Kad viņa, kukulīti veldama, maizīti apmīļo un ievelk uz tā Māras krustu, ir skaidrs - šīs mājas turība un labklājība ir gudras sievietes rokās. Fantastiski, ka sieviete no biroja darba pilsētā izlemj un uzdrošinās pārvākties uz laukiem kopt senču tradīcijas un darīt to, kas sirdij tuvs. Pieķēru sevi domājam - lūk, kārtīga latviešu saimeniece!” Šis brauciens  pārliecina un atmiņās liek uzjundīt arī pārējos pozitīvos aspektus, kas programmā tiek īstenoti, šī paša kursa studente Lingita Lina Bopulu nebaidās atzīt, ka pirms studiju uzsākšanas bijusi pavisam cits cilvēks: „Ne tikai plašais izlasīto literatūras vienību klāsts, bet arī dalība lauka pētījumos jeb ekspedīcijas lika mainīt savu skatījumu uz dzīvi. Studējot folkloristikas modulī, studentiem ir iespēja katru gadu piedalīties ekspedīcijās prof. J. Kursītes vadībā, pirms devos uz pirmo ekspedīciju, biju pārliecināta, ka ar savu dalību lauka pētījumā tikai palīdzēšu vākt datus, bet gala rezultāts mani pārsteidza, jo es attīstījos ne tikai profesionālā, bet arī garīgā ziņā. Ekspedīcija palīdzēja man ieraudzīt pasauli dažādās krāsās. Klausoties klātienē vecāka gadagājuma cilvēku dzīvesstāstus, kuriem ir raiba, nereti skaudra dzīves pieredze, paņēmu priekš sevis vairākas dzīves gudrības, kuras savā prātā regulāri pārcilāju, pirms svarīgu lēmumu pieņemšanas. Kad uzsāku studijas, no apkārtējiem cilvēkiem bieži dzirdēju sabiedrībā radušos stereotipus, ka filoloģijas studijas ir „sausas”, garlaicīgas, ļoti priecājos, ka pašlaik varu viņiem oponēt, jo līdz šim studiju laikā esmu ne tikai apguvusi valodniecību, iepazinusi latviešu tautas kultūras mantojumu, bet arī iemācījusies spēlēt kokli, intervēt cilvēkus, cept maizi u.c. Ja arī Tu vēlies gan teorētiski, gan praktiski iepazīties ar latviešu tautas kultūras mantojumu, nāc studēt baltu filologos, folkloristikas modulī!” aicina Lingita Lina Bopulu. Īpašu pateicību izsakām brauciena sponsoram Vitoldam Bīriņam un LU HZF studentu pašpārvaldei.

Bilžu autore: Elīna Kursīte