Baltu filologu darba vizīte Gruzijā

Projekta mērķis ir kultūras sakaru pētniecība un sadarbības attīstīšana. Uzturēšanās laikā Gruzijā tika īstenoti divi pētnieciski veikumi. Literatūras pētnieki piedalījās starptautiskā zinātniskā konferencē „Akakijs Cereteli un viņa laikmets”. Dzejnieks Akakijs Cereteli (1840–1915) gruzīnu kultūrā ir augstākās vērtes un nozīmes personība ar plašu un daudzveidīgu literāro mantojumu, no kura visplašāk arī ārpus Gruzijas ir zināms dzejolis „Suliko”, kas savulaik bija populāra dziesma un oficiozs medijs tautu draudzības stiprināšanai padomju teritorijās, bet sava liriskā un silti intīmā rakstura dēļ arī vienmēr veidoja alternatīvu bravurīgajām masu dziesmām par labākas nākotnes celšanu. Vispārcilvēciskā rakstura dēļ šī dziesma ir diezgan labi zināma arī pasaulē, lai gan tā ir arī ideoloģiski stigmatizēta kā Staļina mīļākā dziesma. Dziesmas „Suliko” ienākšanai un lietojumam latviešu kultūrā lielā mērā bija veltīts profesores Ievas Kalniņas referāts, savukārt profesore Māra Grudule referēja par dzejoļa atslēgtēlu – roze un lakstīgala – tipoloģiskajām līdzībām pasaules un latviešu dzejā, kuplinot recepcijas aspektu ar gluži svaigu latviešu „Suliko” versiju videoierakstā, ko veikuši dzejnieks Māris Salējs un dziesminiece Zane Daugule (ierakstu var atrast seju grāmatā tīmeklī) un kas klausītājos izraisīja gan aizkustinājuma smaidus, gan asaras. Ojārs Lāms priekšlasījumā pievērsās Gruzijas motīvam latviešu literatūrā 20. gadsimta beigās un 21. gadsimta sākumā, īpaši iedziļinoties Noras Ikstenas literārajā gruzīnistikā priekšlasījumi raisīja dzīvu zinātnisku diskusiju, kurā tika uzsvērta savstarpēja priekšstatu paplašināšana, apgūstot jaunu pētniecisko materiālu. Nolasītie referāti pārtaps rakstos, kuri tiks publicēti nacionāli un starptautiski citējamā rakstu krājumā, kas iekļauts visās vērtīgajās un nozīmīgajās datu bāzes. Otra vizīte daļa bija lauka pētījums, kura ietvaros notika dzīves un mākslas patiesību konfrontācija pētnieciskā tiešpieredzē, apmeklējot un rekogniscējot memoriālas vietas, kuru atspulgi kā tēli ienākuši latviešu literatūrā. Lauka pētījuma centrā bija Signagi pilsētiņa un Bodbes klosteris, kurā atdusas Gruzijas kristītāja Nino – vietas, kas ir nozīmīgi hronotopa elementi Noras Ikstenas grāmatā „Dievmātes draudzene”. Pētnieki devās arī uz Mirzani ciematu, kas bijis Pirosmani dzīves vieta un kur iekārtots izcilam naivistam veltīts muzejs. Vizītes noslēguma darbseminārā, izvērtējot sasniegtos rezultātus ar partneraugstskolas atbildīgo pārstāvi Dr. Nino Popiašvili, tika iezīmētas tālākās sadarbības iespējas, kas varētu īstenoties jau šoruden kā Gruzijas pētnieku iesaistīšanās profesores Ievas Kalniņas vadītājā ilggadīgajā projektā „Literatūra un reliģija”, piedaloties projekta gadskārtējā konferencē par Bābeles mītu literatūrā.

Skatīt visas bildes fotogalerijā

1. Ivanes Džvavahišvili Tbilisi Valsts unversitāte
2. Māra Grudule, Ojārs Lāms un Ieva Kalniņa pie Tbilisi Valsts Universitātes
3. Ivanes Džavhišvili, Tbilisi Universitātes dibinātāja, atveids
4. Ziedu nolikšana pie Akakija Cereteli bistes
5. Ojārs Lāms, Ieva Kalniņa kopā ar Nino Popiašvili
6. Dekāne D.Tvaltvadze, rektors V.Papava, izgl.un zinatnes ministre T.Sanikidze
7. Lāms konferences norises telpā
8. Akakija Cereteli kaps Mtacmindas Panteonā
9. Tbilisi panorāma no Mtacmindas kalna
10. Ieva Kalniņa un Ojārs Lāms kā ērgļi vēro Tbilisi no Mtacmindas kalna
11. Māras Grudules un Ojāra Lāma dubultpašiņš
12. Ieva Kalniņa, Māra Grudule, Ojārs Lāms Bodbes klosterī
13. Signagi panorāma
14. Pirosmani maja Marzani
15. Zīdkoks (tuta) ar gataviem augļiem Pirosmani dārzā
16. Ziedošs granats Pirosmani muzejā Marzani