Esam pirmajā 2017. gada darbdienā, esam ziemas sesijas priekšvakarā, esam sniega gaidās (gadam jābūt no abiem galiem baltam, arī meteorologi solījuši).

Skaidrs, ka gaidām to labāko no jaunā gada. Ir jau arī sagaidīts, piemēram: diena jau par 10 minūtēm garāka, gaišais diennakts laiks pieaug.

Un paldies pagājušajam gadam - gan par mūsu veiksmēm (tās gandarī un iedrošina), gan klupieniem (tie ļauj apdomāt, aiz kā un kāpēc), gan vienkārši par labām, nesaspringušām, bet izlīdzināti darbīgām dienām! Arī par klātpielikto sekundi, cerams, tā lieti noderēja, bija piepildīta!

Tagad izglītības jomā atslēgsalikums ir "kritiskā domāšana", droši, ka tas arī šogad skanēs visos locījumos. Kas gan domu un domāšanu kopis, kopj un kops pilnvērtīgāk kā humanitārās zinības?! Kritiskā domāšana droši vien nozīmē ne vien novērtēt to, kas šeit un tagad, bet gan prast tagadni ietvert plašākā laika (pagājušā, turpmākā) un kopsakarību kontekstā, bez arogances, argumentēti.
Valodas, teksti, kultūru kopību un atšķirību audums - tā ir mūsu joma, kas paliekoši turpina būvēt un saturēt pasaules ēku. To turam prātā, darbos un (sa)runās!

Domājot par mūsu darba un studiju jomu, piekrītu Māra Zandera 28. decembra "Dienā" izteiktajam novēlējumam "sev un citiem: atgūt laiku un koncentrēšanos garu tekstu izbaudīšanai."
Gan lasīsim, gan paši rakstīsim -⁠ un izbaudīsim!

Lai laimīgs tikko aizsāktais gads!

Ilze Rūmniece

Share