Academic Centre
Uz tenūrprofesora vietu sociālajā filozofijā pretendēja trīs kandidāti ar pieredzi Latvijas un starptautiska mēroga pētnieciskajā darbā.
“Modernā sabiedrība ir “nepabeigts projekts” (J. Hābermāss): tās iekšējās spriedzes un problēmas tiek risinātas pašas sabiedrības kritisko un pašrefleksīvo potenciālu aktivizēšanas ceļā – zinātņu un filozofijas formā; tādējādi fundamentālie pētījumi zinātnēs un filozofijā ir ne tikai izziņas process, bet arī sabiedrības pašizpratnes sasniegums un tās iekšējo norišu izpratnes un attiecību ar pasauli pārbaude un transformācija. Daudzie un dažādie modernās sabiedrības izaicinājumi un to kompleksās daudzpakāpju apzināšanās, izpētes un analīzes metodes šodien pieprasa dažādu zinātņu interdisciplināru sadarbību un tajā pašā laikā – Eiropas filozofijas fundamentālos atslēgas tekstos un to aktuālā interpretācijā balstītu perspektīvu”, uzsver Raivis Bičevskis.
Tenūras sistēma, kas ieviesta vairākās Eiropas valstīs, tostarp Latvijā, paredz, ka vēlētajam akadēmiskajam personālam – asociētajiem profesoriem vai profesoriem – var tikt nodrošināts beztermiņa darba līgums. Tenūrprofesora galvenajos pienākumos ietilpst noteikt prioritārās pētniecības jomas un virzienus konkrētajā zinātņu nozarē, piesaistīt pētniecības programmas īstenošanai nepieciešamo finansējumu, vadīt pētniecības projektus, kā arī iesaistīties starptautiskos konsorcijos un projektos. Ne mazāk svarīgi ir izstrādāt studiju programmas un kursus maģistra un doktora studiju līmenī, vadīt promocijas darbu izstrādi, kā arī veicināt zinātnes nozares plašāku atpazīstamību sabiedrībā.
Latvijas Universitāte bija izsludinājusi astoņas tenūrprofesoru vietas: bioloģijā, medicīnā, fizikā, datorzinātnēs, valodniecībā, filozofijā, kā arī sociālajās un izglītības zinātnēs.
