Academic Centre
“Richarda Zariņa piemiņas fonds” ir pirmais un ilgstošākais mecenātu nodibinājums, kurš ar LU fonda starpniecību sniedz regulāru atbalstu Latvijas vēstures pētniecībai un nes Richarda Zariņa – Kristapa, Bertrama un Antras tēva vārdu.
1913. gadā Gaujienas pagastā dzimušais Richards Zariņš par personību izveidojās neatkarīgajā Latvijas valstī starpkaru periodā, par savu dzīves ceļu izvēloties luterāņu mācītāja amatu. Pēc studijām LU un aktīvās darbības studentu korporācijā “Lettonia”, ar kuru bija saistīts visa mūža garumā, R. Zariņš 1938. gadā – pašā kara un okupācijas priekšvakarā, tika ordinēts par mācītāju. 1944. gada rudenī, strauji tuvojoties Sarkanajai armijai, bēgļu gaitās uz Vāciju un Zviedriju devās desmitiem tūkstoši latviešu. Zariņu ģimene briesmu pilnā ceļojumā zvejnieku kuterī nokļuva Zviedrijā, bet pēc diviem gadiem Richardam Zariņam tika piedāvāts amats ASV – Ņujorkas latviešu luterāņu draudzē un viņš šo uzaicinājumu pieņēma. Viņš bija Rietumu pasaules lielākās latviešu draudzes gans līdz pat aiziešanai pensijā 1998. gadā.
Laikā, kad ASV masveidā ieradās bēgļu tūkstoši – 40. gadu otrajā pusē līdz 50. gadu sākumam – tieši R. Zariņš bija ne vien viņu draudzes gans, bet arī sociālā atbalsta sniedzējs un pirmais padomdevējs, palīdzot dzimteni zaudējušajiem, svešumā iemestajiem un apjukušajiem, daudzos gadījumos nelaimīgajiem cilvēkiem. Arī turpmākajos gados, pateicoties R. Zariņam, Ņujorkas draudze sekmīgi turpināja darbu, cita starpā viņam izdevās nepieļaut draudzes sašķelšanos. Sagaidījis Latvijas neatkarības atjaunošanu un vairākas reizes apmeklējis dzimteni (2001. gadā viņu apbalvoja ar Triju zvaigžņu ordeni), Richards Zariņš aizgāja mūžībā 2006. gadā Matapointsetā, Masačūsetsas pavalstī (sk. 2016. gadā izdoto Inetas Didrihsones darbu “Mācītājs Richards Zariņš (1913-2006): dzīve divās pasaulēs”, kura tapšanu arī finansēja fonds).
Patriotiskā audzināšana R. Zariņa ģimenē rada atbalsi viņa un dzīvesbiedres Marijas Rozenbergas bērnos. Latvijā plaši pazīstama ir medicīnas profesoru Bertrama un Kristapa Zariņu profesionālā, sabiedriskā un mecenātu darbība. Turklāt no 2013. gada tā cieši saistīta arī ar atbalstu vēstures zinātnei un izglītībai. 2012./2013. gadā Stenforda universitātes Hūvera institūtā Fulbraita stipendijas ietvaros strādāja LU profesors Ēriks Jēkabsons, kura darbam nozīmīgu atbalstu sniedza profesors Kristaps Zariņš un viņa dzīvesbiedre Zinta Zariņa. Gadu vēlāk, cieši sadarbojoties ar LU fondu, Latvijā pilnvērtīgi sāka darboties Richarda Zariņa piemiņas fonds. 2019. gada gada janvārī Kristaps Zariņš un viņa ģimene tika izvēlēti par mēneša mecenātu.
Kopš tā laika vēsturniekiem Inetai Lipšai, Harijam Tumanam, Ērikam Jēkabsonam, Uldim Neiburgam, Inetai Didrihsonei-Tomaševskai, Agrim Dzenim u.c., kuri saņēmuši fonda atbalstu savu darbu sagatavošanā un izdošanā, pievienojušies arī Klāvs Zariņš, Andris Levāns, Juris Ciganovs, Liene Mauriņa, Jānis Ķeruss, Valters Ščerbinskis, Gints Zelmenis. Tuvākajā nākotnē tiks sniegts atbalsts vēsturnieces Ineses Dreimanes padomju drošības iestāžu 1941. gada vasarā veikto Latvijas pilsoņu slepkavību izpētei veltītā darba izdošanai. Atbalstīta Ērika Jēkabsona “Latvijas un ASV 1918.-1922. gada attiecībām” veltītās monogrāfijas Latvijas vēstniecības ASV sagatavotā materiāla izdošana angļu valodā.
Fonds sniedzis atbalstu Latvijas Nacionālajam arhīvam (Satversmes sapulces locekļu biogrāfiska vārdnīca) un Latvijas Nacionālās enciklopēdijas redakcijai (vēstures šķirkļu sagatavošana), nozīmīgs atbalsts ir bijis un joprojām ir Latvijas Vēstures institūta un Valmieras vēstures muzeja izdotā periodiskā izdevuma “Jauno vēsturnieku zinātniskie lasījumi” divu sējumu izdošanai. Turklāt īpaši jāatzīmē atbalsts izdevumam “Latvijas Universitātes Žurnāls: Vēsture” sagatavošanai un izdošanai laikā, kad redakcija un LU Akadēmiskais apgāds cīnījās par tā iekļaušanu SCOPUS datu bāzē, kas, lielā mērā pateicoties šim atbalstam, arī tika panākta.
Tāpat fonds atbalstījis politisku iemeslu Baltkrieviju atstājušā vēsturnieka Maksima Koroļova grāmatas par latviešu represēšanu 1937.-1938. gadā Baltkrievijā izdošanu Latvijā, jo darba publicēšana Baltkrievijā pēc 2020. gada augusta notikumiem vairs nebija iespējama.
Fonds turpina piešķirt stipendijas LU Vēstures un arheoloģijas studentu maģistra darbu izstrādei. Faktiski fonds desmit gados ir kļuvis par stabilu un atpazīstamu vēstures nozares attīstības mecenātu, bez kura darbības Latvijas vēsturnieku darba iespējas būtu ievērojami mazākas.
. Visu šo gadu laikā R. Zariņa fonds pilnvērtīgi, regulāri un būtiski atbalstījis Latvijas vēsturnieku darbu (grāmatu rakstīšanu, izdošanu, u.c.), kā arī centīgus studentus, piešķirot tiem stipendijas.){kind=link}