LU Teoloģijas fakultātes viedoklis par IZM veikto studiju izvērtējumu.

Atsaucoties uz aktuāliem jautājumiem, kuri pēdējās nedēļas laikā daudz un bieži izskanējuši sabiedriskajā telpā, arī Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte pauž savu viedokli par izvērtējuma rezultātu. Pirmkārt, runājot par LU „zemo” (22.) pozīciju kopējā Latvijas augstskolu sarakstā – nevar taču salīdzināt privātas, nelielas un ļoti šauri specializētas augstskolas ar valsts universitāti, kura cenšas aptvert visas nepieciešamās jomas! Otrkārt, kā Latvijas Universitātes akadēmiska struktūrvienība Teoloģijas fakultāte nekādi nav salīdzināma ar citām Latvijas teoloģiskajām skolām un augstskolām, kas visas ir šauri specializētas un konfesionālas. Ņemot vērā LU Satversmē pasvītroto valsts un baznīcas šķirtību, par nodokļu maksātāju naudu var atbalstīt tikai un vienīgi nekonfesionālu un kritisku teoloģisku un reliģisku pētniecību, kāda ir pārstāvēta tikai LU Teoloģijas fakultātē.
  • Laterāna Pontifikālās Universitātes filiāle Rīgas Augstākās reliģijas zinātņu institūts nav reliģiju pētniecības iestāde, bet gan konfesionāla (Romas katoļu) mācību iestāde.
  • Lutera Akadēmija ir LELB (Luteriskās baznīcas) mācītāju un darbinieku sagatavošanas skola.
  • Latvijas Kristīgā akadēmija būtībā ir konfesionāla un noteiktos virzienos specializēta Pareizticīgās baznīcas mācību iestāde.
Šo augstskolu grupā Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultāte ir vienīgā teoloģiskā augstskola Latvijā, kas piedāvā nekonfesionālu izglītību un nodarbojas ar nekonfesionālu, kritisku reliģisko procesu analīzi sabiedrībā. Teoloģijas fakultāte ir vienīgā, kas piedāvā akadēmisku izglītību divās nozarēs – gan klasiskajā teoloģijā, gan arī reliģiju zinātnē. Teoloģijas fakultāte ir vienīgā, kas piedāvā teoloģiju un reliģiju zinātni visu līmeņu studiju programmās (arī starptautiski atzītā Doktora studiju programmā). LU TF izrāda cieņu pret jebkuru konfesionālo un reliģisku pārliecību, kā arī akcentē kritiskās domāšanas nozīmi studiju un pētniecības procesā, sekojot jaunākajām tendencēm Rietumu akadēmiskajā pasaulē un nodrošinot akadēmisku brīvību pētniecībā. LU TF nav mācītāju vai kādas konfesionālās baznīcas darbinieku sagatavošanas iestāde (tas gan neizslēdz to, ka arī dažādu konfesiju garīdzniekiem ir iespēja iegūt izglītību, to papildināt un turpināt TF). Ja kritērijs ir darba tirgus – tas ir tieši tāds pats, kā visām citām humanitārajām zinātnēm. Akadēmiskā izglītība nekur pasaulē nesagatavo atbilstošai profesijai darba tirgū, bet gan izglīto cilvēku. Ja teoloģijai nav atbilstošs darba tirgus – tad kur tāds ir filozofiem? Šajā ziņā teoloģija ne ar ko neatšķiras no jebkuras citas humanitārās nozares – fakultātes absolventi strādā valsts iestādēs, kultūras jomā, medijos u. tml. Mūsdienās īpaši būtiska ir reliģijas kā sociāla un kultūras fenomena pētniecība, tāpēc TF pievērš uzmanību reliģiju un reliģisko procesu pētniecībai. Tie ir jautājumi, kas skar reliģiju un drošību, reliģiju un politiku, reliģiju un pilsoniskumu, reliģiju un cilvēku tiesības utt. Pilnīgi noteikti var apgalvot, ka Teoloģijas fakultātes pastāvēšana Latvijas Universitāti ierindo starp citām prestižām/elitārām Skandināvijas un Rietumeiropas universitātēm, kuras ne tikai saglabā, bet arī attīsta akadēmisko teoloģiju un reliģiju pētniecību. Reliģija mūsdienās neizzūd, bet izpaužas jaunās un vēl nebijušās formās, kuru analīze ir izaicinājums un uzdevums akadēmiskiem pētniekiem.   Asoc. prof. Dr. theol. Ralfs Kokins, LU Teoloģijas fakultātes dekāns.

Share